Lai arī piecēlos nedaudz vēlāk, lai arī kaķiem kaste bija jāiztīra, lai arī drēbes bija jāgludina, tomēr paguvu uz staciju aizsoļot vēl līdz vilciena atnākšanai. Pati pabrīnījos par to, cik raiti šodien izdevās izkrāmēties no mājām. ;)
Darbā šodien diezgan daudz izdarīts. Ir reizes, kad saņemu iesniegumus, vēstules, un, lasot, aizdomājos par to, kas noticis rakstītāju galvās tajā brīdī, kad viņi tapinājuši savu rakstugalu. Šodien saskāros ar situāciju, kad sapratu, ka cilvēks, no kura tomēr es sagaidītu, ka viņš spēj savu domu formulēt skaidri, to nespēj kvalitatīvi izdarīt. Labi, ka cilvēks uzrakstīja divu iestāžu nosaukumus, no kuriem spēju aptuveni izsecināt, par ko patiesībā ir stāsts. Sākumā gan bija vēlme uzrakstīt atbildi tieši "tik tupa", kā ir pajautāts. Tomēr sapratu, ka šāda mana atbilde neko nelīdzēs konkrētajā situācijā atrisināt, tāpēc rakstīju "pa visu perimetru", aprakstot pat to, kas īsti nav prasīts, bet kas var būt svarīgs tad, kad cilvēks sāks domāt par kopainu.
Atkal ir Ženēva klāt. Jāizdomā, kā visu šogad organizēt, lai mazāk sāpētu galva. Un vēl nezinu, vai braukšu. Redzēs, kā tiks izlemts.
Toties dienas prieks ir pusdienas. Šodien mums abām ar Līgu sakrita vēlmes - suši diena. Jau iepriekš bijām runājušas par to, ka varētu reiz pa reizei neņemt savas kastītes, bet kaut ko pasūtīt, lai ir mazo svētku sajūta, lai ir kaut kā savādāk. Bija gardi. Joprojām sushi go iepriecina garšas kārpiņas. Un abas ar Līgu sasmaidījāmies, kad piegādātājs platu smaidu mūs pasveicināja ar tekstu: "Sveikas, dāmas!" Nekādas ironijas, patiess smaids, un meiteņu sirdis izkusa! :D Prieks, ka Līgai arī garšoja! :)) Norunājām, ka pēc kāda laika vēl varēsim atkārtot kādu pusdienu pasūtījumu. :))
Ja rakstu par ēdienu, tad šodien pamēģināju kefīru ar pieneņu pulveri un nātru pulveri. Nu, riktīga zāle! :D Secināju, ka jāmēģina sajaukt kopā ar kādu no mājās esošiem ogu pulveriem - melleņu, ābolu vai brūkleņu, varbūt būs dzerams. :)
Vēl, runājot par neparasto manā izvēlē, esmu sākusi grauzt kāpostlapas. Vārīju boršču, un vairākas lapas vienkārši nograuzu kā tāds zaķis. Forši mums laukos kāposti saauguši - gardi un kraukšķīgi! :)
Nu, un nedaudz par maniem bandītiem (kā vecāki viņus sauc). Pa nakti pagaidām man netraucē gulēt, lai gan Triša spēlējas ar savu mīļbumbiņu (bumbiņu no kinderolas). Konservu vietā labprātāk apēd vārītas gaļas gabaliņus, ko smalcināju zupai. Sāku apsvērt domu, ka vairs nepirkšu konservus, ja jau viņas man tik izlepušas.:) Trišai šodien bija iekrišanas podā diena. Labi, ka viss beidzās laimīgi, bet šķiet, ka vairs nekāds pods viņu neinteresēs. :D Toties Pušai patīk sēdēt puķupodā, kurā aug spatifila. Triša ir medniece, Puša ir ar mēru mīcamzvēriņš. Abām patīk ķemmēties. :) Vakaros, kamēr vēl skatos tv gultā, abas atveļas pie manis, lai palēkātu man apkārt. Kad izslēdzu tv un ieritinos gulēšanai, viņas iet pie Ž., kurš otrā istabā vēl neguļ un rosās pie datora. :)
Labi, ka paņēmām abas. Tagad mūsu mājās ir prieks. Duksis pietrūkst, un abas māsiņas vēl nav tik tuvas, kā bija Duksis, tomēr tas nenozīmē, ka viņas nav mīļas. Ir! Bet tas ir savādāk.