Rīts sanāca ļoti agrs, jo jau pēc 11 bija jābūt Daugavpilī. Šoreiz izvēlējos braukt pa otru Daugavas krastu - Aksnīsti, Subati. Patiesībā ļoti priecājos, ka izvēlējos tieši šo ceļu, jo tas ir gana kluss un bija tika neaprakstāmi skaits šajā ziemīgajā rītā. Sarma kokos, vietām viegls sniedziņš sniga. Tiesa, labi, ka nebija pārāk piesnidzis un ceļš bija tīrs un labi izbraucams. Patīk man šīs ceļš, ļoti! :) Un īpaši šis ceļš patīk tādēļ, ka katru reizi, kad tur braucu, piedzīvoju kādu īpašu skaistu dabas mirkli. Šoreiz tās bija tumši zilas debesis un apsarmojušas egles un prieces uz to fona. Dramatiski skaists salikums! :)
Santa bija bezgala priecīga par savu silvaniāņu auto - uzreiz vajadzēja pakot ārā un sēdināt zaķus iekšā. ;) Sen jau viņa par auto runāja, sen gaidīja, tāpēc zinu prieks bija liels un patiess. Ilvers pasūdzējās, ka viņam kaut kā skumji šajā dienā, ka nejūtās īsti priecīgs un labi. Norunājām, ka viss ir tāpēc, ka svētki un uzmanība ir māsai, nevis viņam, tāpēc ir šī sajūta, bet vēlu vakarā izrādījās, ka Ilvera prieka trūkumam ir pavisam cits iemesls - temperatūra.
Aizbraucām visi kopā uzspēlēt boulingu. Picas, augļi, dārzeņi, fri kartupeļi, sulas un kola un boulings! :) Mēs ar Ilveru viscentīgāk spēlējām. Pārējie (Annas mamma, Visvaldis ar Iru, arī pati Anna un Santa) mazāk iespringa - tādā atslābuma variantā dauzīja ķegļus. :) Mēs ar Ilveru pasmējāmies, ka mums ir nopietna sacīkste un cenšamies vairāk izkustēties. Un izdevās arī, jo abiem bija slapjas muguras! :D
Pēc tam aizbraucām uz Sileni, kur Ivars vadīja ziemas spēles. Vienreizēja vieta! Saprotu, kādēļ daudzi tur izvēlas svinēt kāzas un citus pasākumus. Jā, gabaliņš vēl no Daugavpils, bet svaigs gaiss, mežs, ūdens, ko vēl vajag, lai labi atpūstos? :)) Virtuve arī laba. Ivars bija pasūtījis mums salātus, otro un saldo, un vēl Santai neliela medus tortīte bija. Brīnišķīgs ēdiens - nav kam piekasīties! Žēl gan, ka mums bija tik maz laiks, jo Ivaram ar Annu vēl šovakar bija jādejo. Tomēr zinu, ka varētu atgriezties kādā nedēļas nogalē uz Sileni.
Pēc tam aizvedu Annu ar bērniem uz mājām un Annu atpakaļ uz centru, lai viņa var nodejot savu deju.
Tā kā jau boulingā sāku just, ka galva niķojas, tad sapratu, ka koncerts man nenesīs prieku. Atbraucu jau ar sāpošu galvu pie vecākiem. Brauciens līdz laukiem bija arī nedaudz nogurdinošs, jo sniga sniegs un bija tā stadija, kad saproti, ka vari braukt tikai ar tuvo gaismu.
Atbraukusi, padzēru tēju un likos pasnaust. Slikti, ka nepaņēmu zāles līdzi. Bet labi, ka kopš Itālijas galva nesāpēja, tas ir bez sāpēm dzīvoju teju četrus mēnešus. Ar visiem stresiem, pārdzīvojumiem, miega trūkumu utt., galva uzvedās labi. Bet šodien..salūza un padevās sāpēm.
Iedzēru aspirīnu un cerēšu, ka miegs nesīs atvieglojumu.
Bet vispār bija forša diena ģimenes lokā. Un forši bija uzspēlēt boulingu, un forši bija Silenē. Un diena bija ļoti garšīga. Daudz pozitīvu emociju!
Tiesa, pie negatīvā, nē drīzāk raizēm, pieskaitāma mamma. Viņas galvas griešanās mani uztrauc. Jūtu, ka arī viņa raizējas par to ļoti. Sen viņai negriezās galva, bet te tā pēkšņi.. Nē, nu visu saprotu, vecums jau ir pieklājīgs, bet vienalga - gribas, lai ir pēc iespējas ilgāku laiku salīdzinoši labā veselības stāvoklī un spēj ar sevi tikt galā. Ļoti ceru, ka tomēr zāles palīdzēs un būs atkal labi.