18 gadi šajā darbā. Kad domāju par šo skaitli, saprotu, ka tas ir daudz, kad domāju par to, kā ir realitātē, tad varu teikt, ka man joprojām patīk, joprojām ir interesanti. Nevaru teikt, ka būtu rutīna. Jā, ir rutinēti darbi, bet tēmas mainās, uzsvari mainās. Tāpēc joprojām saku, ka man patīk mans darbs un man joprojām ir interesanti.
Nav jau arī nekāda pārsteiguma par šādu secinājumu, jo kādreiz, kad mācījos vēl LU trešajā kursā beidzot sapratu, kura nozare man šķiet interesanta un ka būtu ļoti forši, ja darbu šajā nozarē es atrastu. Mācoties piektajā kursā, nokļuvu šajā darba vietā, pēc nepilniem diviem gadiem nokļuvu tiešu šajā jomā, kas man jau LU iepatikās.
Šodien atmiņā pārcilāju pirmo darba dienu. Atceros savu kabinetu, pat to, ko biju uzģērbusi (pelēko svārku kostīmu). Uztraukums bija liels. :)
Darbā šodien visādas astes vilku. Labi,ka lielie darbi nokopti, tāpēc pagaidām var visus mazos darbiņu apdarīt.
Ja runājam par to, kas aiz loga, tad šodien man tiešām bija liels prieks, jo atkal snieg. Tā kārtīgi, no sirds. Žēl gan, ka pilsētā ir žļur-žļur un sētnieki nežēlo sāli. Tā gribas pa tīru sniegu izdauzīties.
Savukārt vakarā sazvanījāmies ar Annu. Lai arī Santa vēl nezina, kā svinēsim viņas piecu gadu jubileju, pieaugšie jau par visu padomājuši. Vispirms boulings un tad, tiem, kas vienmēr ir par maz, būs iespēja vēl pasvinēties mājās. :) Nu, ko jāiet lūkot Sylvanian. Pat zinu, ko! Santa jau vairākas reizes ir paziņojusi, ka viņai vajag mašīnu vai busu, lai var zaķu ģimeni vizināt. :))
Bet vispār šovakar bija lielais slinkums - visu vakaru pavadīju pie tv. Noskatījos to, ko nesanāca nedēļas laikā noskatīties. Kaut kā nespēju sevi piespiest lasīt, adīt vai ko citu darīt. Šodien gribējās darīt neko.