Duksis joprojām manā uzmanības centrā. Apātiska, skumja, lielākoties guļ. Ir sajūta, ka kļuvusi vēsāka. Kažociņš nespodrs. Lai gan ir rituāli, kurus izpilda vienmēr. Un arī kastītē pa vakaru divreiz ir bijusi.
Tik grūti uz viņu skatīties, jo saproti, ka nav labi ar viņu, bet neko nevari saprast. Laikam tomēr jāved uz klīniku, lai saprastu, kas notiek. Protams, galvā jau visus negatīvos scenārijus esmu uzzīmējusi. Jau simts reizes apglabājusi. Ž.man saka visu laiku, ka kaķis neizskatās pēc mirēja. Kad mirst, tad ir savādāk. Jā, var redzēt, ka nav labi, bet vēl nemirst.
Rīt būs jādomā, pie kā vest, lai sadakterē manu Duksi.
Visādi citādi dīkdienīga diena. Kamēr Ž.bija darbā, gludināju veļu. Pie sevis pasmaidīju par to, ka tomēr ir labi, ka mamma iepriekšējās reizes palīdzēja un visu izgludināja. Mamma vispār mums bija labs palīgs mājsaimniecībā. Viņai zināma nodarbe, un mums vieglāk un ērtāk. Tā tiešām bija tāda priekšrocība!
Lai gan šodien man pašai tīri labi patika lielos gabalus gludināt un mazākus taisnos gabalus ar`, tomēr ir forši, kad viss jau ir salocīts, pakārts uz pakaramajiem! Pie ērtībām ļoti ātri pierod.
Vēl ar Ž.skatījāmies dažādas filmas, jo atkal esam nonākuši līdz stadijai, kad šķiet, ka tv nekā skatāma nav. Un, ja godīgi, man ļoti patīk gulēt viņam azotē un skatīties kādu filmu. Viņa tuvums nomierina.
Dienas gardumiņš - pamelo. Sākām sekot ieteikumam, ka veikalā jāņem ciet smagākais, jo tas būs sulīgāks, gardāks. Šoreiz Ž.izķeksēja riktīgi smagu eksemplāru. Bija tiešām ļoti sulīgs un gards. Vairs nevaru teikt, ka pamelo nav gards. :)