Kad piedzīvota gada garākā nakts un īsākā diena, sākas atgriešanās pie saules, siltuma.. Un vakar bija tik skaista saule un saulriets! Aizdomājos, ka, neskatoties uz to, ka ir ziemas saulgrieži, sākas astronomiskā ziema, var skatīties uz šo visu gluži tāpat kā vasaras saulgriežos. Jāņos mēs taču sakām, ka vasara iet uz otru, rudens pusi, tāpēc tagad var teikt, ka ziema iet uz otru pusi. :D Tā vieglāk ir sagaidīt pavasari.
Darbā šodien pabeidzu pēdējos darbiņus, kurus šodien bija jāpabeidz. Daudz laika sanāca pavadīt sarunās. Vispirms brokastis ar kolēģiem, tad Imants ar Olgu atnāca par darba lietām parunāt. Paģenerējām dažādas idejas, iespējamos risinājumus. Pēc tam ar Jolantu parunājām atkal par to pašu sāpīgo tēmu - kolēģi, vienotības sajūta utt. Kaut kā pārāk uzkrītoša nošķiršanās šobrīd ir redzama. Diemžēl.
Vēl pasmējos meitenēm par to, ka janvāra beigās būs pilngadības ballīte, ja vien man nebūs jābrauc komandējumā. Ja godīgi, šobrīd pašai pat neticas, ka jau tūlīt būs pilngadība.. Kā šie gadi ir aizskrējuši!? Kur tas laiks ir pazudis??
Vēl dienas prieciņš bija Māras dāvana. Ziedojums dod pieci un Coldplay dziesma. :) Dāvana ar pievienoto vērtību! :)
Pēc darba aizstaigāju līdz Molam, nopirkt šo to ledusskapim. Iebāzu degunu arī pāris veikalos, jo tik agrā pēcpusdienā tirdzniecības centrā nebija pārāk daudz cilvēku. Paslīdēja roka un nopirku sev jaunu jaciņu un mazo maciņu. Itālijā īpaši izjutu to, ka pietrūkst mazāks maciņš, kur ielikt nepieciešamo sīceni un bankas karti. Nu tad beidzot man tagad tāds būs! :) Pie reizes iedomājos nopirkt vecākiem lampiņu virteni. Parasti tētis pirms svētkiem tādu uzkar pie logiem, bet šogad vēl nav manīta. Atceros, ka iepriekš viņš teica, ka vecā vairs negrib godam kalpot (galu galā tik daudz gadi tai!), tāpēc tagad būs jauna, lāsteku/aizkara tipa. Aizbrauksim, piekārsim, lai viņiem ir prieks un kaimiņi arī varēs priecāties par gaišo logu. ;)
Vēl, runājot par vecākiem, šodien mamma lika pasmaidīt. Viņa norunāja, ka vienu bērnu ar ģimeni ir uzaicinājusi uz svinībām, abiem lielajiem mazbērniem ir piezvanījusi un uzaicinājusi, bet mūs - nē. Sasmējos un teicu mammai, ka mēs paši atbrauksim. :D Mēs kaut kā esam tuvāki viņiem, tāpēc laikam jau ir pašsaprotami, ka mūs nemaz nav jāaicina. Mēs pasūtījām kliņģeri un atvedīsim to. Vakar mamma palūdza arī mums nopirkt kādu vīnu. Nolēmu, ka izvilkšu no krājumiem no Luksemburgas vesto Gewürztraminer vai Rivaner. Nu, un kādu dzirkstošo, protams! :D
Un vēl, šodien sapratu, cik tas ir lieliski, ka pēdējās dienās tomēr nav jācepas par dāvanām. Redzot tos nogurušos un izmisušos skatienus veikalos, šermuļi skrien. :>
Vakarā atkal pilnīga dīkdienība. Kamēr Ž.ar datoriem krāmējās, es pagulēju, paskatījos pārus izklaidējošos šovus, nedaudz palasīju. Ideāls brīvdienu sākums! :)