No rīta diezgan agri pieslējāmies, lai aizbrauktu līdz laukiem. Labi, ka vakar tomēr lielāko daļu mantu biju salikusi, līdz ar to šodien krietni vieglāka un ātrāka krāmēšanās bija.
Tiesa, esmu pamanījusi, ka tad, kad mēs kaut kur braucam ārā no mājām, vienmēr par kaut ko izšķiļas dzirksteles. Šoreiz par to, ka aizgāju uz puķu veikalu bez telefona, un biju tur ilgāk nekā dažiem labpatiktu. It kā sīkums, bet nu.. Bet labi, ka abi, cik ātri sabozāmies, tik ātri arī atslābām.
Aizbraucām ļoti raiti un patīkami - mašīnu nebija pārāk daudz, līdz ar to mierīgi aizripinājām.
Tētim uzdāvinājām labulabās brilles, lai nu beidzot nav pamata šķendēties. Tiesa, otrdien viņam vēl jāaizbrauc pie optometra, lai tiktu galā ar stiklu stiprumiem. Varēja redzēt, ka tētis ir ļoti pārsteigts par šādu dāvanu, bet nu prieks arī ir. :) Mēs jau ar Ivaru norunājām, ka skaidrs, ka viņš pats sev kārtīgas brilles visdrīzāk nenopirks.
Bet vispār vakar riktīgi forši pasēdējām. Lai arī krietna jubileja, tomēr paši vien bijām - vistuvākie. Tomēr bija sirsnīgi, mīļi.. :)
Protams, abi mazie bērni ap mani vien tinās. Santa gan vairāk, jo Ilvers kādu brīdi bija ieracies datorā. Santas enerģija ir vienkārši apskaužama - ne uz mirkli nevar apsēsties - ir jāskrien, jādarbojas, jāsplējas. Vislielākie smiekli mums bija par to, ka pienāk Santa un saka: "Pakutini mani!" :D Ilvers arī pārsteidza, jo, tikko bijām atbraukuši, Ilvers pienāca un pajautāja, vai esmu atvedusi viņam dāvanu. Pajautāju, vai Ziemassvētku? Viņš apstiprinoši atbildēja. Laikam jau bērns domāja, ka mēs līdz Ziemassvētkiem netiksimies. Pasmaidīju un teicu, ka dāvana jau ir, bet tomēr būs jāpaciešas līdz Ziemassvētkiem, kad noteikti tiksimies. Parunājām ar Ilveru un izdomājām, ka varbūt uz dažām dienām starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu viņš atbrauks pie mums uz Rīgu, bet to jau izdomās vēlāk. :)
Tā kā mamma bija tik daudz visa sagatavojusi, tad mēs vakarā izgājām pastaigā pa miestu. Kā paši smējāmies, lai aktivizētu gremošanas sistēmas darbību. Mamma tiešām daudz par daudz visu bija sagatavojusi. Bet viss bija bezgala gardi. :) Un vēl secināju, ka no Luksemburgas atvestais Crémant Poll-Fabaire Cuvée Demi-Sec Crémant de Luxembourg ir gards un viegli dzerams. Ar mammu visu pudeli principā divatā izdzērām, viegls reibums bija, bet vairāk nekas. :)
Vārdu sakot, laba pēcpusdiena un vakars izdevās. Tētim prieks, mammai prieks, un mums, pārējiem, arī prieks. :))