Šodien bija kreisās kājas un pelēkā pelēkuma diena. Tāda sajūta, ka pelēkais laiks ir pamatīgi ieķēries manā dvēselē. Moka un loka to. Nav prieka, vien milzīgas skumjas. Un vēl tā čīkstošā galva.. Pilns komplekts. Vienīgais, ko šajos brīžos gribas darīt - gulēt.
Vispār, ja tā padomā, tad laikam jau tas, ka no rīta izslēdzu modinātāju un gulēju tālāk, tas, ka kaķis no rīta negribēja mūs modināt, bet pats kārtīgi gulēja, liecina laikam par to, ka ķermenis prasa savu atpūtas devu. Labi, ka Ž.pamodās īsi pirms septiņiem. Mūs ar kaķi viņš piecēla arī, jo citādi es viennozīmīgi būtu nokavējusi darbu.
Visu nakti galva īdēja. Nē, gulēt es varēju, bet, ja pamodos, tad jutu, ka galva dīc. Šādos gadījumos vienmēr saku, ka labāk būtu, ja tā galva tomēr saņemtos un sāpētu kārtīgi, nevis dīc un īd vairākas dienas pēc kārtas. Pa dienu jau arī krietni labāk nebija. Kādā brīdī uznāca riebums pret ēdienu, tad - nemīlestība pret gaismu... Visu dienu jutos kā @#$%^&^%$ jāņoga.
Bet, ja par pozitīvo, tad tomēr no rīta bija tik skaisti! Sniegs uzsnidzis, atkal pasaule gaišāka un patīkamāka likās. Toties priekšpusdienā kā sāka līt, tā sniegs pazuda kā žīds uz Miķeļiem. Turklāt, ja vēl kārtīgi lietu, bet līdz pat vakaram sīks lietus smidzināja. Tāds, lietus, kas samērcē tevi visu, izspraucas cauri visiem audumiem, it kā censdamies ielīst tev dvēselē. Riebjas tāds laiks, jo drūmums aug vēl straujāk. Kamēr mājās nācu, riktīgi nosalu, lai gan nav nekādi lielie mīnusi - vienkārši ir ļoti, ļoti, ļoti, ļoti mitrs. Pretīgi.
Ņemot vērā čīkstošo galvu, aukstumu, slikto garastāvokli utt., sapratu, ka vienīgais, ko gribas - iet ātrāk gulēt. Līdz ar to nekāda lielā pavārmāksla netika pielietota. Vakariņas, kad nekā mājās nav, izvelkam no saldētavas foreli. Izvilku arī, ātri garšvielās nedaudz paturēju un tvaicētājā iekšā. Kamēr zivs tvaicējās, es pāris reizes jau iemigu. Labi, ka tvaicētājā nekas nepiedeg.. :>
Un vēl šodien atdevu dāvanu, kas domāta Agijai. Vienam cilvēciņam Ziemassvētki izglābti. :)
Un vēl, sapratu, ka neskatoties ne uz ko, mēs pie tēta brauksim sestdien. Rīt jāpasūta kliņģeris.
Bet tagad - gulēt. Jācer, ka manu pelēko garastāvokli aizgaiņās miegs. Kopš bērnības darbojas viens pamatnoteikums, ja nejūties labi, ej gulēt. Ja kārtīgi izgulies, tad tomēr pasaule var nākamajā dienā rādīties spilgtākās krāsās.