Sen, tik sen nav bijis tā, ka visu dienu lasu.



Vakardien noskatījos abas filmas par VVF, tāpēc šodien "izrāvu" Lato Lapsas un kompānijas "Va(i)ras virtuve". Pilnīgi dažādi skati uz vienu un to pašu personu. Ilūziju man nebija. Vienīgais - nebiju domājusi, ka būs tik ļoti daudz dažādas interesantas lietas.
Bet vispār - ir riktīgi forši vienu dienu nedēļā veltīt lasīšanai. Protams, tajā mirklī gan mājās netiek nekas darīts, bet šodien varēju nedaudz atslābt - ēst ir ko, māja nav pavisam aizaugusi, drēbes mazgājas, tiesa, negludināto drēbju kaudze paliela, bet nav tik traki. :D Laikam būs jāpamēģina visu ziemu vienu dienu nedēļā veltīt lasīšanai, jo šobrīd ir atkal daudz grāmatu nopirkts, kuras gaida uz lasīšanu. :)
Pie sevis šodien pasmējos, es ar grāmatu un kaķi pie sāniem vienā istabā, Ž. pie tv - otrā. Viens otram netraucējam, katrs dara to, kas patīk. Ģimenes idille un miers mājās. Vienīgais, kas izbrīnīja - Dukša uzvedība. Visu dienu gar mani berzās, kārtojās man blakus gulēšanai. Parasti jau viņa tikai kādu brīdi ir pavisam tuvu, bet tad jau tusē pa savām ierastajām migas vietām, bet šodien arī viņai gribējās idilli. :D
Pa dienu, kamēr mamma gulēja, piezvanīju tētim. Papļāpājam par visādiem niekiem. Cenšos viņu pieradināt pie tā, ka es zvanu arī viņam, ne tikai mammai. Un viņam patīk! Joprojām nedaudz neticami tas šķiet, ko viņš tik daudzus gadus vairījās no mobilajiem telefoniem. Laikam jau tā ir, kas lēni nāk, tas labi nāk. Viņš pats nobrieda telefona iegādei un pats pateica, kad vajag, nevis mēs viņam uzspiedām.