Domā, ka prieku sagādā viens, bet patiesībā prieks šodien bija paslēpies pavisam citur. :)

Darbā, kā jau darbā. Īsā darba diena, turklāt, ja vēl ir kāda sanāksme (pat ja tā ir mūsu, vietējā, mazā)..Diena strauji beidzas.
Pēc darba izmetu salīdzinoši nelielu loku, lai aizveltos līdz pastam. Par prieku man beidzot atnāca divas paciņas ar iherb labumiem. Teju mēnesi rāpoja. Bija viens īss brīdis, kad nedēļas laikā paciņas atnāca, bet tagad atkal viss sāk bremzēt. Labi, ka nekas steidzams nebija, līdz ar to nekas traks jau arī nav noticis. Atnāca arī citas divas paciņas. Labi, ka ar vienu piegājienu visu varēju saņemt. Ja godīgi, tad visu dienu domāju, ka atkal paciņas būs mans lielais prieks, jo man joprojām tās ļoti patīk saņemt. Joprojām ir mazā Ziemassvētku vai dzimšanas dienas sajūta.
Tomēr tobrīd vēl es nezināju, ka vakarā notiks kaut kas foršāks, patīkamāks, priecīgāks.. ;)
Atbraucot no pasta, nedaudz pagrozījāmies pa māju - pusdienas paēdām, kafiju iedzērām, nedaudz tv paskatījāmies. Kad Ž.aizdevās uz darbu, piezvanīja Leo. :D Viss sākās it kā nevainīgi, bet beidzās.... Piedod, ka nosperu Tavu bildi, bet man nav šobrīd labākas, ko ielikt... :( :)



Jā, bija lieliska, interesanta, aizraujoša, sirsnīga, atklāta, patiesa... utt. saruna! Ja godīgi, tad nemaz nepamanīju, kā tas laiks paskrēja! Patiesībā, milzīgs paldies Tev, Leo, par šo sarunu! Vairākām lietām es guvu apstiprinājumu, ka pareizā virzienā domāju. Ir labi, ka kāds no malas (ne no ģimenes) kādas lietas apstiprina. Jo, no malas taču var labāk/savādāk redzēt! Un man bija interesanti uzzināt Tavu pieredzi, viedokli!
Paldies, ka esi!
"Mēs zinām labāk!" :D :P