Dienas mega prieks - Prāta spēles.



Pāris mēnešus biju paņēmusi pauzi. Dažādu iemeslu dēļ. Bet šodien bija atkal forši atgriezties. Jāatzīst gan, ka cerību kausa izcīņā nepiedalīsimies, tomēr spēle bija forša. Tā kā viens otrs te cibulī jau brīdināja par sesto kārtu, tad gaidīju visļaunāko.. Tomēr nebija tik traki. Ja daži nebūtu sākuši apšaubīt, ka imperators ir tas pats vien monarhs, tad būtu četri punkti. Jā, bija daudzi, kam bija pa vienam punktam un "diemžēl". Un vien vēl vienai komandai bija 3 punkti. Ja godīgi, tad šodien secināju, ka tas, ka tomēr gana regulāri palasu šo par par vēsturi, ir ļoti vērtīgi. Jā, ne visi vēstures posmi man ir interesanti, tomēr par tiem, kuri interesē, spēju sniegt atbildes. Tas priecē. :)
Vispār šodien bija forša kompānija, forša spēle. Skaidrs, ka jāturpina iet un spēlēt! Galvu riktīgi izbirstē šīs pāris stundas. ;)
Kas vēl šodien? Daudz ar Līgu runājām par viņas lietām un sasāpējušiem jautājumiem. Sajūta, ka klausos tieši to pašu, ko SB savulaik stāstīja par attiecībām ar otriem vecākiem. Ir vienkārši jāpieņem, ka tā tas ir, un otru cilvēku nevarēs izmainīt. Bet Līgā vēl tas maksimālisms mīt un viņai gribas taisnību un vienlīdzīgu attieksmi..
Ja jau pieskāros darbam, tad jāuzraksta par lietu, kas šodien iepriecināja. Bijām aizgājuši pie Renāra par stratēģiju parunāt. Ja godīgi, man patika Renāra ideju lidojums. Tas ir solis, lai kļūtu modernāki, atvērtāki, iespējams ar pozitīvāku tēlu. Ja izdosies visu realizēt, būs forši.
Dienas neprieks - slapjais sniegs tagad vakarā. Kamēr atnācu no Čarlstona, dūnu jaķele atkal izmirka. Izskatās, ka jāpāriet un pamatīgākām virsdrēbēm.