Vakar vakarā ilgi nevarēju aizkasīties gulēt. Nenāca miegs. Toties no rīta sapratu, ka miega trūkums ir devis savu rezultātu - galvas sāpes klāt. Tā kā nesāpēja pārāk briesmīgi, tad nolēmu tikai ar parastajām pretsāpju zālēm izlīdzēties, lai noņemtu plecu daļā saspringumu. Uz mirkli tas palīdzēja, bet kopumā - visu dienu galva īd. Labi, ka šodien ir pelēka diena, tad gaismas nav tik daudz un tā tik ļoti nekaitina. Arī ausis šodien jūtelīgas. Labi vien ir, ka šodien ir brīvdiena. Jā, biju domājusi, ka varētu aiziet līdz krastmalai un pulvertornim, bet.. galva pateica viennozīmīgi - šodien tikai un vienīgi mājas diena. Un, ja ir mājas diena (pareizāk pat - gultas diena), tad nekas daudz nav izdarīts. Pārlasīju ābolus, pagatavoju ātrās pusdienas un viss.
Tagad vakarā, kad nedaudz labāk sāku justies, pieķēros atkal bildēm. Rītdien varēšu sakārtot ierakstu par pirmo dienu salā. Lēnām man viss šis process iet... Bet gan jau visu izdarīšu.
Un vēl šovakar iededzu sveci. Par vectēvu.. Par visiem, kas cīnījās par Latviju.