Labi, ka šodien ir piektdiena. Darbā var just pilnmēness ietekmi, jo sāk parādīties dīvaini personāži, teksti utt. Tomēr kopumā viss mierīgi - ir pieredzēti trakāki pilnmēneši.
Pēc darba beidzot aizvēlos līdz telekoma kontorim atdot iekārtas. Ja godīgi, tad tomēr nedaudz pārsteidz, ka tāda vienaldzīga attieksme, ka necīnās par klientu. Joprojām atceros to mirkli, kad zvanīju viņiem un jautāju, kā labāk izveikt atteikšanos. Vēl intereses pēc pajautāju, vai viņi var ko piedāvāt labāku, atbilde bija, ka tikai samazinot kanālu skaistu varu dabūt labāku cenu. Nu, ko - ja tā, tad nekā.
Tā kā beidzot biju centrā, aizstaigāju līdz stokmanam. Nolēmu pie piektdienas dienas visus palutināt ar jūras produktiem un zivīm. Nopirku mīdijas, zivtiņas tomātu mērcē. Protams, mamma un Ž.gardu muti tiesāja gardumus. Jautāju mammai, vai viņa vispār kādreiz ir ēdusi mīdijas, un viņa teica, ka laikam gan nē.
Tā kā pēdējā laikā atkal stipri daudz sākām dzert kafiju, nolēmu, ka vajadzētu kādu brīdi uztaisīt pauzi un padzert kādu no kafejām. Vienkārši kādas pārmaiņas vajadzīgas. Uzcienāju arī mammu ar šo kafeju, arī viņa atzina, ka ir diezgan garda. :)
Ja godīgi, tad šodien sapratu, ka gājiens uz stokmanu man parasti saistās tiešām ar tādu mazu gastronomisku izvirtību. Nopērku parasti tur tādas lietas, ko nepērkam ikdienā. Mazie svētki. :)))
Pievakarē visi trīs tā riktīgi izpļāpājāmies. Man patīk, ka mums visiem kopā ir par ko parunāt, turklāt pļāpājām ilgi - tā ka beigās jādzen visi gulēt. :D Trakāk ir tad, kad sarunas nevedas, nevis tad, kad var runāt un runāt. :)
Sazvanījāmies arī ar tēti. Tomēr var just to, ka viņam jau pietrūkst mamma. Kad ir blakus, bieži jau uzskata, ka tā taču ir jābūt un tas ir normāli. Kad nav, tad sāk novērtēt...
Nekas, rīt mammu aizvedīšu pie tēta un atkal viss būs labi.