Neizdevās šodien ilgāk gulēt vienā piegājiena, jo Ž.šorīt aizbrauca riepas nomainīt. Toties pēc viņa aizbraukšanas es turpināju slinkot un gulšņāt. Izdevās arī uz kādu mirkli iemigt. Piecēlos līdz ar to diezgan vēlu. Ja godīgi, sāk uztraukt tas, kā rīt pieslieties laicīgi uz darbu?? Esmu tik ļoti pa šīm divām nedēļām izlaidusies. Guļu ilgi, vēlu eju gulēt, mostos arī vēlu.. Rīt būs ļoti grūtie. Labi, ka rīt ir īsā diena, vismaz varēs ātrāk tikt mājās.
Ja godīgi, tad šobrīd ir sajūta, ka šīs divas nedēļas pārāk ātri paskrējušas. Saules pietrūks, siltuma pietrūks.. No otras puses, ja tā padomā, tad šīs divas nedēļas tiešām atpūtos. Pilnvērtīgi. Tikai un vienīgi atpūta. Forši! :)
Kad beidzot pieslējos, sapucējos un devos uz CSDD. Beidzot pienācis laiks nomainīt vadītāja apliecību. Labi vien ir, ka man ir atvaļinājums šobrīd - nav jādomā, kā vakarā uz pārdaugavu aizbraukt. Tagad mierīgi garākā pastaigā izej un izdari visu, kas darāms. Pēc atgriešanās no Itālijas vairākas dienas nelīdu ārā no mājām - negribējās aukstumu sajūst, bet šodien - bez variantiem. Jā, ārā ir riktīgs vēlais rudens. Jā, ir vēss un mitrs. Tomēr ir forši atkal iziet garākā pastaigā. Ir kaut kā jāatsāk staigāšana..
Vadītāja apliecību apmainīju diezgan ātri. Vien aizķeršanās ar maniem pirkstu nospiedumiem. Padsmit reizes vienas un otras rokas pirkstu bija jāvelk, bet.. nekā. Beigās tā arī palika viss - bez pirkstu nospiedumiem.
Pa ceļam uz mājām ar mammu un tēti pa telefonu parunājām. Tētis ar mammu par mammas dzīvošanu pie manis īsumā pateica tā, ka būs jāmeklē piektais stūris un varēs mums pusdienas un vakariņas gatavot. Ceru, ka tomēr nebūs tik traki.
Atnācu mājās pēc pastaigas un sapratu, ka neko negribas darīt, bet tomēr pieķēros Itālijas bildēm. Pamazām savedīšu kārtībā gan bildes, gan arī ierakstus. Jo ilgāks laiks ies, jo grūtāk būs savākties.