Vairākas dienas biju iekritusi slinkumā un miegā, un mierā, un nezinu kur vēl. Šodien tādēļ sanāca varen rosīga diena (salīdzinoši).
No rīta agri aizbraucu nomainīt auto "apavus". Vakaram un nedēļas nogalei piesolītais sniegs tomēr lika sarosīties. Ja godīgi, šī tiešām ir pirmā reize, kad "apavus" pārvelku pēdējā brīdī. Līdz šim visu darīju oktobra vidū, bet šogad ar visiem braucieniem sanāca tā, kā sanāca. Labi, ka pārvilku, jo tagad jau smuka sniega kārtiņa aiz loga rotājas. Nevaru teikt, ka šobrīd tā ļoti priecētu - joprojām domās esmu vēl siltajā salā. Negribas itin nemaz aukstumu un sniegu.
Kamēr ir laiks, aizstaigāju arī līdz frizētavai. Nolēmu, ka pamazām atkal kļūšu gaišāka. Vakar, skatoties bildes, secināju, ka lielākoties man ir bijuši tumši mati, bet pēdējos gados tomēr aizvien gaišāku toni izvēlos. Pati pasmējos frizierei, ka gribas arī pie saknēm dabūt tik gaišus, kā ir galos. Šobrīd tiešām izskatās tā, it kā saule būtu kārtīgi sabučojusi matus un smuki pabalinājusi tos. Abām ļoti patīk krāsa. :)) Bet garums.. garums īpaši nemainās. Atkal man gribas nedaudz garākus matus ataudzēt.
Un vispār, mājās arī pamanīja, ka esmu kļuvusi par toni gaišāka. Parasti jau pie sevis smejos, ka vīrieši toni turp, toni šurp nepamana, bet šoreiz pamanīja gan.:D
Un atkal es atzīstu, ka ir riktīgi forši sēdēt pie friziera krēslā. Man patīk, kad man ķemmē matus, kad mazgā tos, masē galvu... Tāda labsajūta un bauda! Jokoju frizierei, ka šādi es vēl varu aizmigt, bet viņa atjokoja, ka tad, ja nav jāiet šodien uz darbu, tad droši var snaust. :D
Frizētava, kā jau parasti, ir ļoti laba vieta lasīšanai. Beidzot izvilku biezo "Rainis un viņa brāļi". Vasaras sākumā biju sākusi to lasīt, bet pēc tam iestājās pārtraukums. Tagad atkal iestājušies garie rudens vakari, līdz ar to varēs lasīt. Runājot par lasīšanu, mājās ejot, iegāju Zvaigzne ABC grāmatnīcā palūkot "bankrota cenas". Ja godīgi, tad nekas neiekrita acīs, un varbūt labi, ka tā, jo vēl jau ir ko lasīt - pēdējais traki lielais pirkums Līvānos vēl gaida savu kārtu.
Vēl pārskatīju tās dažas bildes, ko Ivars bija iemetis no Pataijas. It kā jau smuki un varētu varbūt aizbraukt.. Tomēr vienlaikus man ir radies jautājums - vai izņemot zvēriņus, transvestītus un pludmales tur ir ko darīt. Nē, nu visdrīzāk ir, tikai, jāizveic lielāka informācijas izpēte. Nu, nav miera man. :D Miera nav un gribas jau plānot nākamo ceļojumu.
Vēl šodien daudz domāju par Līgu. Viņai pirmā darba diena pēc ilgāka laika. Nez, kā viņai gāja. Ziņķārība, protams, moka, bet..negribu zvanīt. Vēl divas dienas pieder man, nevis rūpēm par darbu. Gan jau vēl pagūšu iegrimt darbos līdz acīm un ausīm.
Un vakarā tagad pārskatīju brauciena bildes. Būs rīt laikam jāpieķeras. Jāatlasa kāda daļa, ko publikai var parādīt.