Pēdējā pilnvērtīgā diena salā. Ja godīgi, ir riktīgi skumji. Tik foršas ir bijušas iepriekšējās dienas. Pat pirmā vakara galvassāpes nespēja sabojāt prieku.
Šodien nolēmām izpētīt nedaudz vairāk salu. Daudz kur minēts, ka ir jāredz Sant'angelo, jo tur ir skaista pludmale, arī ciematiņš ir skaists.
Nu, ko, ja jābrauc turp, brauksim! Turklāt tagad jau visa busu izmantošanas māksla ir apgūta, vairs nav nekādu bažu un baiļu. Vispār mēs izsecinājām, ka nākamreiz, kad brauksim šurp, pirmkārt, ir jādomā, kur dzīvosim. Pašiem jau gribētos dzīvot tuvāk mežonīgajai pludmalei un Poseidona dārziem. Principā no ostas nokļūšana līdz šim salas rajonam nav nemaz tik traka, vienīgais, kas varētu būt neērti - lielie koferi mazajā busā - citiem noteikti traucēs. :( :) Savukārt, ja dzīvot Iskija Porto vai Iskija Ponte, tad, lai pārvietotos pa salu, uzreiz jāpērk trīs dienu biļete vai pat nedēļas biļete, lai katru dienu nav jādomā par braukšanas biļešu iegādi. It kā tas nav sarežģīti, bet vienmēr vajag atrast tabacchi, kur to varēs nopirkt.
2.buss līdz pašai Sant'angelo neaizveda, bet atveda līdz stāvlaukumam, no kura labi var redzēt gan Sant'angelo, gan Baia di Sorgeto. Neliela pastaiga lējā no kalniņa un esam klāt! Un atkal var just, ka esi tūristu apsēstā vietā. Tomēr Panza un Sorgeto nav tik ļoti komercializēts. Vismaz šobrīd man tā šķiet. Pastaigājāmies, papētījām, pasmējāmies par pludmalēm, kur tik maz cilvēku (mūsu joks ir par to, ka tik silti, tik laba pludmale un nevienam tā nav vajadzīga (jo rudens taču) :D ). Visdrīzāk sezonas laikā tur nav kur ābolam nokrist un cilvēku ir ka`biezs.
Jau atgriežoties uz busa gala pieturu, nolēmām, ka atkal jānopērk kādi augļi, ar ko panašķoties pusdienās. Vīnogas atkal brīnumgardas! Vēl ar lapiņām, ne tik sen nogrieztas. Jāatzīst, ka šobrīd visgardākās vīnogas savā mūžā esmu ēdusi tieši šeit, Itālijā. Vakariņās ēstā melone lika domāt, ka arī veikalā mums izdosies nopirkt tikpat gardu meloni, bet.. sekoja vilšanās. Var jau būt, ka saldās vīnogas bija pie vainas un tāpēc melone neiespaidoja. Kas to lai zina? :)
Pēc mazas atpūtas atkal devāmies Poseidona dārzu virzienā. Visu ceļu vilku Ž. uz zoba par to, kā mūsu Rīgas plāni izčabēja. Viņš teica, ka termālajā parkā nebūs ko darīt visu dienu, ka mums pietiks ar vienas dienas puses apmeklējumu. Un kur mēs tagad esam? Otro reizi braucam uz parku. :) Es domāju, ka mums salā nebūs ko darīt, un kādu vienu mēs varētu aizbraukt uz Kapri salu - no rīta turp ar kuģīti un pēcpusdienā atpakaļ. Mhm! Kā tad! Nav ko darīt! :D Katru dienu siltos ūdeņos plunčāties vajag!
Dārzos atkal ierastais komplekts - dvieļi un personīgā kabīne. Ātri pārģērbāmies un devāmies uzreiz uz pirti. Atšķirībā no pirmās reizes šoreiz bija ļoti daudz cilvēku. Kopumā mums bija trīs gājieni pirtī un visu laiku bija daudz cilvēku. Tomēr izsildījāmies pamatīgi.
Par baseiniem arī ir smieklīgs stāsts. Kad iekāpu baseinā, kurā ūdens temperatūra bija +28, es sāku čīkstēt, ka tas ir par aukstu. Par aukstu!!! Cik ātri cilvēks izlepa! :P Lielākoties plunčājāmies pa +32 - +40 grādus siltajiem baseiniem. Iemēģinājām dažus, kurus pirmajā reizē nesanāca iemēģināt. Attiecībā uz Kneipp baseiniem sapratu, ka labāk ir nepaslinkot un uzkāpt augstāk, tur tie baseini vismaz iepriekš bija tukšāki. Lejā Kneipp baseini pilni, jo īpaši karstais. Protams, atkal aktīvi izmantojām burbuļatorus. Kur tik varēja ielīst, līdām zem vai pie tiem, lai ūdens strūkla kārtīgi izmasē ķermena attiecīgās daļas. Tāda bauda... Vienkārši neaprakstāmi. Saule, kas iet uz rieta pusi, silts ūdens.. Visu dienu varētu tā!
Kad dārzus sāka gatavot slēgšanai, aizgājām vēl līdz jūrai. Iemetām monētiņas jūrā, lai atgrieztos. Mums tik ļoti patika šī vieta. Tik brīnišķīga atpūta!
Uz busu gājām tik pārlaimīgi, apmierināti, jo viss taču ir lieliski. Atnākam, bet busa nav. Cilvēku daudz, bet busa.. nav.. Gaidam, gaidam.. Satumst pamatīgi.. Busa nav. Piebrauc taksis, piedāvā aizvest, bet mēs gaidam busu, jo taču jābūt! Stundu nogaidījām. Busa nav. Kad taksītis atkal atbraucam daļa paguva salekt busiņā un mēs palikām aiz borta. Par laimi atbrauca cits taksītis, kas solījās līdz Iskija Porto aizvest par piecīti no cilvēka. Piekritām., jo kaut kā jātiek līdz pilsētai. Maps.me man solīja, ka kājām mēs stundas četras ietu mājās.. Kamēr braucām, izrādījās, ka divas vācietes gados dzīvot mūsu viesnīcā un viņas sarunāja, ka par to pašu naudu (to pašu piecīti no cilvēka) viņš ir gatavs nevis izmest mūs pie ostas, bet aizvest maksimāli tuvu viesnīcai. Līdz viesnīcai viņš mūs aizvest nevarēs policijas un citu drošības dienestu dēļ, kas gatavojas rītdienas G7 iekšlietu ministru sanāksmei.
Ja godīgi, mēs bijām pārlaimīgi, ka viss tā atrisinājās, jo tādejādi mums radās cerība, ka pagūsim uz vakariņām, kuras servē laika posmā no 20 līdz 20.30.
Kamēr braucām, taksīša vadītājs izstāstīja, ka busi kavējas G7 sanāksmes dēļ. Pa ceļam satikām vairākus busiņus, kas brauca uz Poseidona dārzu galapunktu, bet ja tu sēdi taksītī, tad jau vairs neleksi ārā. Tālāk tas vadītājs sāka stāstīt, ka viss centrs būs bloķēts, prāmju kustība apturēta un vēl kaut kādas dieva zīmes. Ņemot vērā to, ka mums rītdien jānoķer vilciens uz Romu, es sāku satraukties, vai vispār tiksim ārā no salas.Pēc vakariņām aizgāju līdz recepcijai, noskaidrot, vai tiešām tā būs kā stāsta taksīša vadītājs. Recepcijā man pajautāja, vai vadītājs bija jauns vai gados. Kad atbildēju, ka gados, tad man zīmīgi tika norādīts, ka cilvēks gados pārprot to, ko viņam saka, ka nemaz tā nebūs. Rīt no rīta no viesnīcas čekojas ārā kaudze cilvēku, un viņi visi kaut kā jādabū prom no salas. Neviens neko neierobežos uz visu dienu, un mūsu uztraukumam nav pamata. Es ievilku elpu pēc šī visa un sapratu, ka būs tā, kā būs. Jā, varbūt ir nedaudz vairāk laiks jāierēķina nokļūšanai līdz ostai un prāmim, bet cerība paliek, ka viss tomēr būs labi.
Attiecībā uz vakariņām atkal atkārtojās ierastais. Kaimiņš atkal sasveicinājās. Un tad, kad beidzām vakariņot, viņš ar Ž. arī atsveicinājās, paspiežot roku. Tik ļoti dīvaini tas viss. Mēs nerunājām ar viņu, bet kaut kāda maģiska pievilkšanās izveidojās. Iespējams, ka mēs viņam tieši tāpat likāmies tādi, kas atšķiras no visiem pārējiem viesnīcas iedzīvotājiem. Nezinu.. Bet ir ļoti dīvaina sajūta.
Pēc vakariņām nolēmām aiziet līdz ostai, lai paskatītos, vai tur nav kāds paziņojums par prāmju kustības izmaiņām izvietots. Protams, tur nekā tāda nav. Vēlreiz pārskatījām sarakstus, lai saprastu, kuru izmantosim, lai atgrieztos Neapolē.
Vakarā pilsēta dikti klusa, lai arī bija vairāki punkti, kur dzīvība kūsāja. Ja godīgi, jutos pietiekami droši, un tas ir ļoti patīkami. Pa ceļam nopirkām vēl visādus labumus - gan sev, gan mājiniekiem. Tagad mierīgi var atgriezties. :) Turklāt zināms miers ir arī saistībā ar prāmjiem. Viss būs labi!
Pēc naksnīgas pastaigas vēl pacentos sakrāmēt koferus. Labi, ka īpaši nav jāiespringst - šobrīd var visu vēl diezgan pavirši krāmēt. Galvenā krāmēšanās būs Romā. Jāatzīst gan, tomēr pa niekam vien, pa niekam vien daudz viskautkas ir iegādāts. Pati par sevi smeju, ka atkal esmu kritusi bļodiņu valgos - no Barselonas vienu atvedu, tagad no Iskijas vienu vedīšu.. Nu, ko lai es daru, ja man tās ļoti iepatikās! :))
Beet vispār.. ja godīgi, tad nemaz negribas projām. Ir tik labi šeit. Un pilnīgi skaidrs mums abiem - četras naktis šeit ir ārkārtīgi maz. Daudz par maz. Noteikti ir jāatgriežas. Vismaz uz nedēļu, tā, lai ūdeņus varam riktīgi izbaudīt, vairāk salu iepazīt. Esmu iemīlējusies šajā salā! Mēs abi esam!

Un tagad nedaudz bildes iz šodienas:









































































Kaķītis tika pieķerts ūdens dzeršanas mirklī :)