Ilgs un labs miegs. Tik ilgi, labi sen neesmu gulējusi. Pieņemu, ka tas viss ir siltuma, garo pastaigu un ūdens dēļ. Turklāt tas, ka Rīga ir tālu projām, arī pozitīvi ietekmē. Zona šajā salā vietām ir, vietām nav, līdz ar to zvanīšana aiziet otrajā plānā. Tikpat labi var iztikt arī ar internetu tikai viesnīcā. Izbaudi tieši šo mirkli. Esi šobrīd šeit un tagad.
Tiesa, esmu pamanījusi vienu īpatnēju lietu. Vakaros, lai arī pārāk ilgi nevēdinām, ir auksti. Ielien zem segas un šķiet, ka visu nakti salsi. Toties no rīta mosties no tā, ka ir pārāk silti un sāk pietrūkt svaigais gaiss. :) Tomēr šī mazā neērtība netraucē labi izgulēties.
Brokastis ir gardas, lai arī nekas nav mainījies šajos rītos. Piedāvājums ir viens un tas pats. Smieklīgākais ir tas, ka no rīta brokastīs pie kafijas kūkas nemaz negribas. Arī pilsētā esot, ejot garām skaistiem skatlogiem ar brīnišķīgām kūkam roka nepaslīd. Ar prātu it kā saprotu, ka man - saldummīlim, būtu taču rokai jāpaslīd un jānopērk kāda kūka. Jo kūkas taču ir jāēd! Bet..Negribas! Un zinu, kādēļ. Jo ir daudz saules un svaigu un sulīgu augļu.
Tā kā šorīt bija miglains rīts, tad krietnu brīdi padzīvojām pa terasi. Sauli noķērām, nedaudz pakomunicējām ar mājās palicējiem, aizsūtot viņiem arī bildes un pakaitinot ar mūsu "vasaru". :) Vispār tāāāāda labsajūta bija sēdēt uz dīvāna, vērot cietoksni, jūru, to, kā pāri kalniem veļas migla.. Foršs klusums un miers.
Kad saule tomēr saņēmās un izlīda no mākoņiem, mēs saņēmāmies un aizbraucām uz mežonīgo pludmali jeb Baia di Sorgeto. Tā kā iepriekšējā dienā jau bijām izdzīvojuši savus piedzīvojumus ar busiem, šoreiz jau bijām gudrāki. Aizgājām līdz autoostai, iekāpām pareizajā busā un sākām braukt. Bija interesanti vērot, kā laikapstākļi mainās visa ceļa garumā. Mūsu galā saulīte caur mākoņiem spīdēja, salas augšējā daļā jūrā pamatīga migla, toties Panza saules pielieta. Izkāpām varbūt nedaudz agrāk nekā vajadzēja, tomēr tāda pastaiga pa apkārtni bija ļoti noderīga, jo varējām salīdzināt dzīvi Ischia Porto un Ischia Ponte ar dzīvi Panza. Mūsu rajons ir krietni dzīvīgāks, tūristīgāks, taču Panza drīzāk tāds lauku miests, kas tomēr arī spēj apburt.
Forši bija, ka maps.me atkal palīdzēja noorientēties un atrast ceļu, vienlaikus vērojām arī ceļa zīmes.
Pludmali patiesībā diezgan viegli izdevās atrast. Kāpiens lejā diezgan pamatīgs un, jau turpejot sapratām, ka atpakaļ kāpt būs diezgan grūti. Bet siltais ūdens tik ļoti vilināja, ka vienkārši nav variantu - ir jāiet! :)
Nolēmām, ka paņemsim pārīti krēslu un saulessargu, lai nevajag gluži uz akmeņiem ganīties. Tas prieks nemaz nav tik dārgs - 10 euro par diviem krēsliem ar saulessargu. Ja gribi gulšņāt zem saulessarga, tad jau jāiemaksā 15 euro. Tā kā zinājām, ka lielākoties plunčāsimies ūdenī, tad nemaz neiespringām uz gulšņāšanu.
Pludmale ir vienkārši fantastiska! Jā, nav tik ērti, kā Poseidona dārzos, bet sajūta ir tik neaprakstāma! Pie krasta karsts ūdens, tad viena akmeņu grēda, tur tāds mēreni karsts ūdens, aiz nākamās akmeņu grēdas jau ideālais ūdens, kurā es ilgi plunčājos, tālāk aiz akmeņu grēdas vēl vēsāks ūdens un tad jau jūra.. Pat nezinu, cik ilgi mēs tur pa tiem ūdeņiem plunčājāmies. Bet bija tik neaprakstāmi labi - zivtiņas peld, krabīši pa akmeņiem dzīvojas, saule silda.. Paradīze zemes virsū. Nekad neesmu piedzīvojusi kaut ko tik burvīgu. Mēs norunājām, ka tiešām šeit var veselu dienu pavadīt - pirmkārt termālie ūdeņi, kuros vari vienkārši mirkt, otrpus terasei ir vienkārši jūra, kurā vari peldēt. Ir kafejnīca, tualete, ģērbtuves, saulessargi un krēsli par samaksu. Neko jau vairāk nevajag.
Secinājums viennozīmīgs - pludmale vienreizēja. Gribu vēl šurp atbraukt!!
Interesanti bija tas, ka šeit satikām lietuviešus. Ž.uzrunāja viņus krieviski un sākumā bija tāda pieres raukšana un nepatika, bet tiklīdz uzzināja, ka esam no Rīgas, atmaiga. Viņi izstāstīja, ka no Kauņas var ļoti labi atlidot ar raini. Viņi paši ņēmuši auto, braukuši uz Bari un tad līdz zābaka lejai. Nolēmuši vienu dienu veltīt Iskijai. Teica, ka sanācis lielisks brauciens. Nu, ko.. varbūt mēs varēsim pašpikot. :))
Izplunčājušies nolēmāma doties mājās. Kalnā uzkapt grūti, līdz ar to cilvēkiem ar kādām veselības problēmām šis varētu būt pamatīgs izaicinājums. Tomēr vienu varu droši teikt - skats no kalna ir tik skaists! Ik pa brīdim griezos atpakaļ, lai paskatītos un papriecātos. ;)
Nolēmām, ka iesim uz citu pieturu, lai vairāk iepazītu salu. Maps.me ļoti precīzi atveda līdz pieturai. Stāvam, gaidam.. busa nav un nav. Viens buss aizbrauc pretējā virzienā. Gaidam savējo.. Kad apnika gaidīt, nolēmām, ka brauksim ar to busu, kas pirmais brauks, vienalga, kurā virzienā. Pirmais brauca buss pretējā virzienā, līdz ar to iekāpām tajā. Ar pilnu busu sanāca braukšana uz pilsētu - daudz atpūtnieku pa salu virzās turpu šurpu. Smieklīgākais bija tas, kas kādu minūti vai divas pēc tam, kad iekāpām busā, brauca buss arī mūsu izvēlētajā virzienā. :D
Atgriezāmies viesnīcā un pārģērbāmies, lai atkal izietu pastaigā pa pilsētu. Kāds magnētiņš un cits sīkumiņš jānopērk taču, nevar tikai pa ūdeņiem dzīvoties. :) Man pašai sākumā bija pārsteigums par to, ka viņiem liels uzsvars ir likts uz visādām lietām, kas saistītas ar citroniem, sākot ar ēdamām lietām, beidzot ar neēdamām. Vecākiem nopirkām citronu končiņas, turklāt ļoti iepriecināja, ka ir arī bezcukura končiņas pieejamas. Paši sev nopirkām vienu bezgala jauku bļodiņu, protams, ar citroniem. Kad staigāju pa milzīgo keramikas veikalu un meklēju to, kas uzrunās, sev visu laiku atkārtoju kā mantru vienu tekstu - šai lietai man tik ļoti jāpatīk, lai es būtu gatava to kaut vai rokās stiept uz Rīgu. Staigāju, staigāju un..atradu! Atkal nostrādāja kombinācija - zilais ar kādu gaišu krāsu. Šoreiz tā bija dzeltenā - citronu krāsa! No Barselonas atvedu tumši zilu ar baltu bļodiņu, tagad tumši zilais ar dzelteno. :) Un vēl pamanīju arī dažādas egļu mantiņas un nolēmu, ka viena brauks man līdzi. :) Tā manā eglītē parādās aizvien vairāk mantiņu no dažādām valstīm. :)
Vēl tāds patīkams pārsteigums bija ziepītes, kas tika tirgotas visās bodītēs. Tā smaržoja pēc citroniem! Mmmm... bauda! :) Smējām, ka tādas mājās skapī var salikt, lai drēbes smaržotu pēc citroniem.
Pa pilsētu staigājām līdz pat vakariņu laikam. Atkal mūsu īpatnējais kaimiņš sveicinājās ar Ž. Bet mēs.. ēdām vakariņas, dzērām vīnu, jokojām un pļāpājām. Pēc vakariņām uzkāpām atkal uz terases. Un tomēr skats tur paveras burvīgs.. Lai arī šovakar diezgan vēss bija, tomēr skaistums un miers apbur...
Jolantai pacentos iemest āķi lūpā. Man šķiet, ka viņai varētu šeit patikt. Var gan staigāt, gan braukt apkārt, gan ūdeņos pavadīt laiku, ēdiens ir saprotams un gards. Ideāla vieta!
Paradīze zemes virsū!

Un tagad nedaudz vairāk bildes ;)



Tur lejā ir TAS! :)



Pa kreisi varžu dīķis, kur visi sēž siltajā ūdenī, pa labi - peldvieta.



Pamērcējies, pasauļojies, pamērcējies, pasauļojies.. un tā tikai turpināt! :)









Tur tālumā Santandželo osta un pludmale..



Panzā




Kārtējais ziemeļnieka prieks - citrusaugi!


Kad redzu šos transportlīdzekļus, nespēju atturēties no bildēšanas. Tie taču ir tik fotogēniski! :)







Lielais ceļš, kas vijas apkārt visai salai:




Un kā gan bez ierastās vakara bildes no mūsu viesnīcas terases? :)