Cenšos nedomāt par to, ka tuvojas atvaļinājums, jo gribas visus galus darba savilkt kopā, bet..nevaru nedomāt. ;) Ja godīgi, tad šī ir viena no retajām reizēm, kad darbā nav pārāk daudz to galu, kas jāvelk. Lielāks iespringums bija augustā, septembrī, bet šobrīd ir nedaudz mierīgāks periods. Tas labi. Pārmaiņas ir vajadzīgas. Pēdējos gados jau dikti ierasts bija, ka pirms atvaļinājuma vesela kaudze darbu ir, ka nezini, kā visu pagūt.
Bet runājot par atvaļinājumu, pie sevis pasmējos, ka man laikam tiešām liels prieks un satraukums ir tieši plānojot atvaļinājumu. Mājās smējāmies, ka es jau visu šī gada braucienu galvā esmu izbraukusi un vairs nav tās patīkamās satraukuma skudriņas. Bet gan jau noķeršu šo patīkamo sajūtu lidostā, jo tā vienmēr ir.
Ar Annu vakar parunājām par to, kādi viņiem ir plāni. Nākošgad Deju svētku dēļ deju kolektīvs nekur nebrauc, līdz ar to pilnīgi skaidrs, ka mēs ar šo iespēju nemaz nerēķināmies un tāpēc pašiem būs krietni jāpiedomā par to, ko tad mēs īsti gribam un kad gribam. ;) Savukārt Anna izstāstīja, ka Ivars esot piedāvājis aizbraukt uz Bulgāriju atkal. Tiesa, nevis uz Albenu, bet citu kūrortu. Kopā ar bērniem, bez citām kompānijām. Pareizi jau Anna atzina, ka pēdējo reizi tikai četri vien viņi bija aizbraukuši tad, kad Anna Santu gaidīja – piecus gadus atpakaļ. Ir vajadzīgs laiks kopā, prom no visiem.
Apspriedām vakar arī nedaudz Ivara braucienu uz Pataiju – vairāk gan no tāda viedokļa, ka Anna paliek viena ar abiem bērniem uz divām nedēļām. Būs krietni jāpiedomā par loģistiku un darbu dalīšanu. Bet gan jau būs labi – pieslēgsies Milāna, Annas mamma.
Vispār šovakar atkal ļoti daudz ar Annu runājām. Sākot ar ceļojumiem, beidzot ar ķibelēm un priekiem darbā. Šķiet, ka šie Annas regulārie kursi mūs pamatīgi satuvina. Kad atbrauc ciemos uz dažām stundām, tad viss ir savādāk, bet, ja ir divi vakari kopā un divi rīti kopā, tad pilnīgi savādāka tā komunikācija. Sāc stāstīt vairāk nekā varbūt stāstītu citā reizē.
Savukārt dienas lielais prieks – spainis dzērveņu. Sarunāju ar Zaigu, lai atved no Zemgales purviem. ;) Būs ilgam laikam ņamma. Bet nu šobrīd ēdu saujām vien ogas. Kaut kā biju noilgojusies pēc šīs skābās garšas. Ik pa brīdim gan aizdomājos, vai nebūs par daudz un par traku tik negausīgi ēst. Bet no otras puses – ja gribas, tad jāēd, kad negribēsies, tad stāvēs saldētavā. ;)