Jau no rīta sapratu, ka vienīgais, ko tiešām man gribas, ir nedarīt neko. Neskatoties uz to, ka aiz loga ir brīnišķīgs laiks – saulīte spīd un vilināt vilina ārā. ;)
Ko es darīju šajā brīnišķīgajā rudens dienā? Skatījos tv, rakstījus iekavētās atskaites par manām dienām, teju trīs stundas gludināju drēbes, jo atkal milzīga kaudze bija iekrājusies. Vispār, es nesaprotu, kā mēs tik daudz netīru drēbju uzražojam, kuras pēc tam man tik ilgi jāgludina!!! Nē, nu zinu un saprotu it kā, bet katru reizi nedaudz sašutums ir par lielo gludināmo kaudzi.
Slinkums kustēt no mājām ir laba motivācija pārskatīt krājumus mājās. Uzvārīju biešu zupu, un izēsties varēja gardu muti.
Lai arī rītdien paredzētas divu dzimšanas dienu un vienas vārda dienas svinības, nolēmu, ka visu nepieciešamo nopirkšu rīt no rīta. Nu, dikti negribējās iet uz veikalu. :D
Sasmaidījos, ka daži vēl šodien atcerējās mani apsveikt. Bet – labāk vēlu, nekā nekad. Un es jau to dikti neņemu pie sirds, ja kāds atceras dienu, divas vēlāk par mani. :D
Un tā tā diena pagāja. Un nav man nekādu sirdsapziņas pārmetumu. :D
Ak, jā.. šodien kaut kāds iekšējais urķis uzradās. Sāku domāt par to, kāpēc mēs esam kopā. Kāpēc es esmu izvēlējusies viņu un viņš mani. Nē, viss ir labi, bet vienkārši sāku urķēties sevī.