Vakar vakarā un naktī pamatīgi gāza. No rīta aiz loga atkal lielas peļķes.
Tētis atkal no rīta ap septiņiem aizdevās sēnēs, un atkal grozu atnesa. :) Mamma gan nosmējās, kad starp labām sēnēm atrada arī mušmiri. Tiesa, tā bija pērļainā mušmire, kura it kā esot ēdama. :) Tomēr mamma izmeta šo sēni, jo viņas izpratnē mušmire ir un paliek mušmire. :D
Atkal savācām ābolus un bumbierus sulai. Šodien nolēmām trīs grozus pārstrādāt, lai sulas plaukts padotos uz priekšu. Turklāt pilnīgi skaidrs, ka pēc tādas lietus, kāds bija vakar un naktī nav nekādas jēgas braukt uz laukiem, tāpēc jārosās pa mājām.
Kamēr saulīte spīdēja, aizgājām izrakt nedaudz burkānus, ko vedīšu uz Rīgu. Ja godīgi, tas bija baisi - burkāni reāli stāv ūdenī. Izvelc no zemes burkānu un ūdens noburbuļo. Nekad neesmu tādu dārzu redzējusi.. Burkāni vagās pūst. Jāevakuē tie ir pēc iespējas ātrāk, citādi nekā nebūs. Turklāt skaidrs, ka liela daļa uzreiz jāmēģina pārstrādāt un salikt saldētava, citādi ziema būs bez saviem burkāniem.
Kamēr mēs ar sulām, tētis salasīja avenes. Pielijušas slapjas, slapjas. Bet ziemā jau gribēsies ogas. :)
Kamēr mēs pa māju rosījāmies, atkal sāka līt lietus, līdz ar to visi skaistie plāni par pupiņu novākšanu pazuda vienā mirklī. Palija, palija un atkal saulītes uzspīdēja, bet dārzā jau vairs pa rasu nelīdīsi. Līdz ar to savācāmies un aizbraucām uz dzīvokli.
Mammai radās ideja, ka varētu vakariņām uzcept mazkeksus. Sākumā domājām par ķirbju un kabaču, bet beigās tomēr uzcepu vienu porciju sāļo un vienu kabaču-šokolādes mazkeksu. Un galu galā mamma ierosināja uzcept ķirbju čipsus. Kaut kas tik bezgala vienkāršs un gards! Tagad zinu, ko ar nākamo ķirbi Rīgā darīšu. :))
Vispār šī bija dienas foršākā daļa - darbošanās virtuvē pie krāsns kopā ar mammu. Lietus aiz loga, saule aiz loga, bet virtuvē silti un garšīgi smaržo. :)



Tāda māju sajūta. Un ir tik labi, ka esmu šeit. :)
Vēl šodien kārtīgi sapazinos ar mazo kaķi. Nemaz nebaidās no cilvēkiem. Bet kaķe greizsirdīga, kad sīkajam šmulim kasīju aiz auss - uzreiz nāca klāt un bakstīja ar savu ausi manu roku, lai glāstītu viņu. :D
Šorīt Lina palūdza aizvest viņu un dažas mantas uz viņas jauno mitekli. Foršs dzīvoklītis, tieši blakus Mariannas dzīvoklim. Gaišs, liels, ērts plānojums. Viņai būs tur labi. Nav malkas apkure, tuvu poliklīnika. Vienīgais, visi ierastie kaimiņi nebūs. Viņa pati teica, ka tas viņai ļoti pietrūks, īpaši mani vecāki, jo tik ilgus gadus dzīvoja kaimiņos, pēc tam viņi sāka dzīvot mūsu dzīvoklī (kad mēs pārcēlāmies uz māju), un tagad atkal bijām kaimiņi - dzīvojam viens otram aiz sienas. Bet nu skaidrs ir tas, ka vienai viņai šeit jau ir par grūtu. Pasmējos, ka tad, kad beidzot iekārtosies, lai zvana mammai un mēs būsim klāt uz sālsmaizi. :)
Tāda rāma diena sanāca. Nejūtos pārāk nogurusi, jo izpalika lielais darbs dārzā. Un sirds tomēr sāp par kartupeļiem, burkāniem un bietēm, kas vēl joprojām mitrajā zemē atrodas.. Eh..