Jau naktī sajutu, ka galva nesāp. Ir tik ļoti nogurdinoši gulēt un skaitīt stundas līdz brīdim, kad beidzot galva vairs nesāpēs. No rīta, pamostoties, sapratu, ka dienas pirmā daļa vēl būs jāpavada galvassāpju pēcsajūtu zīmē, bet tas jau vienalga ir labāk, nekā vienkārši vārtīties gultā.
Tētis jau agri aizdevās sēnēs. Kamēr naktis ir siltas un dienas lietainas, sēnes aug. Tētim vismaz ir prieks iet uz mežu. :D Atkal nedaudz beku, nedaudz bērzlapju un vilnīšu. Manu mīļo cūceņu gan nav,jo visas vietas, kur aug šīs sēnes, slīgst ūdenī.



Rīts bija tik foršs, silts, saulains. Varēja mierīgi izmesties krekliņā. Kamēr tētis aizbrauca pārlasīt kartupeļus un atvest dažus maisus jau uz mājām, mēs ar mammu veicām sagatavošanos vakara darbiem - es pabeidzu lasīt ābolus un bumbierus un tad abas pa grozam sagatavojām sulas dzīšanai.
Par pārsteigumu man - dārzā pamanīju ziedošas hiacintes. Rudenī? Hiacintes? Turklāt tādas, kas pavasarī ziedēja man podā? Daba šogad tiešām aizgājusi kaut kur pavisam ne tur..



Atbrauca tētis un pierunāju viņu uzreiz braukt rakt kartupeļus, kamēr vēl saule spīd, jo laika prognoze solīja lietus sākšanos jau trijos pēcpusdienā. Aizbraucām, izrakām vienu divvagu. Tētis sāka art otru, bet..racējs salūza pusvagā.Žēl, ka tā, jo ļoti gribējās to pusvagu pabeigt. Būtu palicis uz pusi mazāk kā no rīta. Tētis aizbrauca, mēs ar mammu vēl salasījām trīs maisiņus uz mājām vedamos kartupeļus. Sākām posties mājupceļam un sāka līt. Sākuma vien nedaudz smidzināja, bet, jo vairāk tuvojāmies mājām, jo pamatīgāk lija. Atkal.. Šogad tik maz ir bijis dienu, kad nelītu. Viss tiek darīts it kā zagšus. Kaut ko paguvi atņemt lietum, jūties priecīgs par to. Šodien, atšķirībā no svētdienas, krietni vairāk izrakām iepuvušus kartupeļus. Tas tādēļ, ka vieta nedaudz zemāka. Skumji. :(
Toties mazais dienas prieciņš - sula.



Tik garda, salda ir bumbieru-ābolu sula! Divi grozi svaigu augļu un aptuveni 11 litri sulas ziemai. Smējos vecākiem, ka labi vien ir, ka šogad varam tā palēnām sulu gatavot. Tomēr iepriekšējos gados brīvdienu trakums, kad vienas dienas laikā sagatavo ziemai 40-50 litrus sulas, ir nogurdinošs. Protams, tas bija risinājums tādam brīdim, kad laiks ir maz un gribi daudz paveikt, bet šogad - mierīgu garu katru dienu pa 10-15 litri sagatavot un būs labi. :)
Sasmaidījos, kad Ilvers šodien pēc skolas piezvanīja. Riktīgi forši izpļāpājāmies. Izstāstīja par to, kā skolā iet. Šogad viņam daudz jaunu skolotāju. Vislabāk patīkot matemātikas un angļu valodas skolotājas, bet mazāk - latviešu valodas (jo uzdod mājasdarbus) :). Vēl vairāk sasmaidījos par to, ka viņš pats atzina, ka šovakar dabaszinībās jātaisa A4 vai A5 plakāts par savu vasaru, un viņš teicās zīmēt to, kā pavadījis laiku ar mani. Tik ļoti viņam šis viss iekritis sirdī. :) Pat atzina, ka gribētu vēl brīvdienas pie manis pavadīt. :) Nedaudz pārsteidz šāda atziņa, bet no otras puses, saprotu, kāpēc ir tā.
Savukārt Ivars vakarā piezvanīja. Solījās sestdien atbraukt, lai jau sāktu atzīmēt manu dzimšanas dienu. Nu, redzēs, redzēs. Pabrīdināja, ka Anna pirmdien atkal pie mums atbrauks.
Un vēl sasmējos par raksturu cīņām mājās. Duksis mēģina iekaustīt, bet mīļotais ciets kā klints - konservu līdz manai atbraukšanai nebūs. :D
Ja par kaķiem vēl, tad mājās vecākiem pārsteigums. Kaķene atveda vakar vakarā kaķēnu. Šodien ieraudzīju to mazo kunkulīti. Tāds pats pelēcītes ar smukām, baltām ausu maliņām. Nez, kur viņa šo slēpa? Kā mēs to nebijām iepriekš pamanījuši? v
Un vēl šodien aizcilpoju pie mūsu bitenieces. Kā viņas mājās smaržo! Medus, medus, medus! Lieliski! Trīs litrus viršu medus šoreiz dabūju. Jāsalej būs mazākās burciņas, lai vieglāk paņemt pēc tam ziemā.
Nu, ko.. tagad pie basketbola. Ceturtdaļfināls. Latvija pret Slovēniju. Turam īkšķus!