Savādāk nevaru pateikt par šo dienu..Diena pagalam.



Vakar vakarā jau sāka likties, ka šodien draudzene būs klāt, tomēr naivi cerēju, ka pie visa vainīgs nogurums tikai. Mhm! Kā tad! Naktī sapņos rādījās, ka galva sāp. Turklāt sapņa sižets saistīts ar šobrīd lasāmo grāmatu - To kill a tsar. Kaut kādi drošības dienesti mani izprašņāja par to, kas tiek plānots, bet es teicu, lai mani, kā britu pilsoni, liek mierā un pasauc ārstu, jo sāp galva. Pamodos..un tiešām sāp galva. Iedzēru tabletīti un migā atpakaļ.
Visu dienu pa migu. Zāles īpaši nepalīdzēja. Diemžēl. Bija brīži, kad kļuva nedaudz vieglāk, pievakarē uz kādu brīdi atkal kļuva sliktāk. Tagad, šķiet, ka kļūst labāk, jo sāk parādīties apetīte. Tātad dzīvotājs būšu.
Tik grūti un apnicīgi ir skaitīt stundas un minūtes, gaidīt, kad sāpes pāries... Ceru, ka rīt jau viss būs labāk un varēšu kaut ko darīt, nevis vienkārši visu dienu gulēt.
Vēl nedaudz sasmējos par savu kaķi. Mīļotais no rīta smēja, ka mūsu madāma ne tikai puķi grauza un kartes nometa uz grīdas, bet gāja soli tālāk - šorīt no plaukta tika nolidinātas fotogrāfijas. Rāmīši un stikli dzīvi. ;)) Duksis zina, ka man nepatīk tas, ka viņa met visu lejā. Es labāk pieceļos, pabaroju Duksi. Bet mīļotais pret to ir imūns, viņam vienalga, ko Duksis no rīta dara, lai pamodinātu cilvēku. ;)