Ir labi tomēr būt mājās. Un labi ir aizbraukt uz laukiem. Tikai vienu nakti biju projām, bet ir sajūta, ka pagājusi kāda nedēļa. Viss tikai tāpēc, ka šādi braucieni uz laukiem riktīgi sakārto visu galvā.
Šorīt no rīta, guļot gultā, ķiķināju pie sevis, ka vakarvakara brauciens tomēr ir krietni iespaidojis mani. Sapnī redzēju, ka mēs ar mammu braucām ar auto kaut kur. It kā glābjoties no ūdens, iebraucu kaut kādā ēkā. Ne slimnīca, ne ta sanatorija.. Kādu brīdi tur uzturējāmies, bet pēc tam izbāzu galvu pa ēkas durvīm, lai saprastu, kas notiek ārā. Lietus vairs nelija un es sāku meklēt kādas durvis, pa kurām auto varētu izbraukt. Staigāju un neko neatradu. Nevarēju saprast, kā gan man izdevās šajā ēkā iebraukt, ja tagad nevaru atrast nevienu pietiekami platu vietu, kur mans auto varētu izbraukt. Pēc tam pēkšņi atrados uz tilta un tētis sapnī teica, kā sauc šo upi. Diemžēl tagad vairs neatceros to nosaukumu. Vien atceros, ka sapnī mani izbrīnīja tas, ka dzirdēju tēta balsi, lai gan viņš nebija kopā ar mums. :) Paskatījos uz upi un ieraudzīju tur peldam stirnu. Pēc tam pamanīju arī glābējus, kas cenšās no straujās upes izdabūt ārā to stirnu. Tad pēkšņi es atrados kaur kur upes krastā un no upes glābēji tajā brīdī izdabūja nevis stirnu, bet alni. Man garām viņš paskrēja pavisam tuvu. Un tad es pamodos. Nedaudz murgains, bet krāsains bija šis sapnis. :)
Lai arī mamma jau bija sākusi šodien agri rosīties pa māju, tomēr es tiešām labi izgulējos. Neskatoties uz to, ka dīvanu nebiju izstiepusi, neskatoties uz to, ka murgainais sapnītis bija, neskatoties uz to, ka mamma rosījās. :) Iespējams, ka mani vājumi šonedēļ bija tieši neizgulēšanās dēļ. Ir vienkārši laicīgi jāiet gulēt un tad gan mundrāka, gan možāka, gan priecīgāka jutīšos. ;)
Plāns šim rītam bija pilnīgi skaidrs - jāņogas jāpārvērš sulā.



Labi, ka vakar ogas salasījām - šorīt pamatīga rasa bija, nekāda lasīšana nebūtu sanākusi. 16,5 burciņas sulas sanāca. Būs ziemā ko izvilkt no pagraba. Vecākiem pasmējos, ka man reizēm jau sāk likties, ka visa mana dzīve ir sulas gatavošana. :) Katras vasaras beigas un rudens ir sulas zīmē. Bet tā vismaz ir laba iespēja pārstrādāt lielu daudzumu ogu, augļu. Norunājām, ka pēc divām nedēļām jau sāksies ābolu un bumbieru sulas laiks. Uz Kazīšiem būs jāaizbrauc paskatīties, kas notiek ar plūmēm. Lai gan jautājums, kad varēs aizbraukt. Tētis aizvakar aizbrauca tikai līdz upītei. Lietusgāzes upīti izskaloja, tagad vairs nevar tikt tai pāri. Jābrauc lielais līkums caur Jozāniem. Bet nu plūmes mani ļoti interesē, tāpēc arī lielais līkums īpaši netraucēs. :)
Runājot par ceļiem, šodien aizbraucām pakaļ pienam. Ne pa ierasto ceļu, bet cauri visam ciematam un Skanģeļiem. Tuvāko ceļu Feimanka ir paņēmusi savā varā - ūdens esot līdz slieksnim mašīnai. Bet pie Skanģeliem Feimanka tek pa cauruli un ceļu nav "izēdusi".
Tā rosoties pa māju dienas pirmā puse pagāja. Tikai ap diviem visi darbi bija pabeigti un varēja paēst pusdienas un sākt krāmēties uz Rīgu. Pirmie ķirbīši ar mani atbrauca uz Rīgu. Un pamēģinājām arī puravus parakt. Vēl jāpaaug gan ķirbjiem, gan puraviem. Toties pupas jau iet uz beigām. Ja nākampiektdien nebraukšu, tad šī ir pēdējā pupu tūre šajā sezonā. Vispār šogad dārzā viss ne tā. Tagad ir tāds slapjums! Pamazām, pamazām vecāki visu vāc nost, apžāvē saulītē un tikai tad nes pagrabā. Nevar zināt, kā viss stāvēs pa ziemu. Ar nelielām skumjām runājam, ka viss jāed šobrīd, rudenī, bet ziemā tad skatīsies, kas būs.
Ceļš uz Rīgu. Ņemot vērā to, kāds vakar bija ceļš gar kūdras fabriku, braucu caur Rudzātiem un Jaunsilavām. Ceļš vienkārši lielisks. Tika ļoti līkumots. Vasarā, rudenī un pavasarī tas varētu būt apburošs, bet ziemā... nē, ziemā pa to es negribētu braukt. Toties šis ceļš nesa pārsteigumus - divās pļavās, kurās pēc lietavām krietnas ūdens peļķes izveidojušās, ganījās stārķi. Vienā vietā laikam kādi 40, bet otrā kādi 25-30. Staigāja, meklēja vardītes.. Ja godīgi, tad tādu lielu stārķu pulcēšanos esmu iepriekš tikai redzējusi vasarā, kad pļavā pļāvām sienu. Bet rudenī..rudenī nekad. Skaidrs, ka viņi šobrīd barojas pirms garā lidojuma uz Āfriku.
Šajā posmā bija vairākas vietas, kur upes izgājušas no krastiem. Vairāki lauki riktīgi pielijuši. Skumjš skats.. Bet ko tu padarīsi dabai. Ja lietus izdomā līt pusotru diennakti, tad tas līs un nejautās mūsu viedokli.
Un vēl, braucot caur Rudzātiem, atcerējos savu vidusskolas izlaidumu. Par to sen nebiju domājusi, bet šodien kaut kā atausa atmiņā tā vakara notikumi..un man ir sajūta, ka Imants man tomēr nozaga izlaiduma prieku. Piekritu viņam braukt līdzi pie viņa draugiem arī uz vidusskolas izlaidumu. Tusiņš bija viņiem, bet es jutos kā piektais ritenis. Bet nu labi.. kas bijis, tas bijis. Un galu galā tik sen tas bija.
Uz lielās šosejas atkal daudz auto, līdzīgi kā pirms divām nedēļām. Jā, lielākā daļa aiztraucās pa jauno ceļu, bet man tomēr joprojām labāk patīk vecā šoseja. Gleznaina un pierasta. :)
Mājās ierados nogurusi, bet.. ir labi! Visu, kas jāsaliek ledusskapī, saliku, pārējo atstāju grozos. Palēnām pa nedēļu apēdisim. :) Rīt no rīta jau būs pupas pākstīs, bet vakarā uzcepšu kabaču pankūkas. Un šovakar jau pirmo reizi izdzērām burkānu-ķirbju-apelsīnu sulu. Tuvākās dienas mums atkal būs sulu vakari. :) Ir forši! :) Redzu, ka mīļotais arī ir iepriecināts par to. Būs mums vitamīnu vakari. :)
Un vēl.. glāze Malaga un seriāls Victoria..lielisks svētdienas vakara noslēgums.
Lai arī fiziski nogurdinoša, tomēr lieliska nedēļas nogale bija. :)