smth
svētdiena 
13th-Aug-2017 09:02 pm

0813

Riktīga zibi-zibi nakts bija. Pirmais piegājiens bija vakarā, bet pēc tam naktī ap 3-4 atkal pazibināja. Labi, ka tikai daži spērieni bija tuvumā. Atkal skatījos kartē, kur sper, lai saprastu, vai vienās un otrās mājās viss ir kārtībā. Viens spēriens bija kaut kur pļavā Kažos, viens bija kaut kur ciematā, jo uz brīdi elektrība pazuda ielā un telefons nogļukoja.
Jau no paša rīta galva ņurd un nelaba dūśa. Norakstu uz to, ka vakar bija nenormāls karstums, naktī negaiss, bet diena vēsa - vien ap 20 grādiem. Varbūt arī vienkārši galva izdomāja paņurdēt. Nezinu.
Šodien kaut kā grūti savākties. Lēnā garā līdz pat pēcpusdienai krāmējos. Iesālīju pirmos gurķus Rīgai. Nolēmu, ka vieglāk atvest burku, nekā krāmēties ar visiem zaļumiem un gurķiem pa mašīnu, tad vēl mājās visu gatavot. Bet tā - jau mājās forši iesāli un, kamēr brauc uz Rīgu, gurķi sāk gatavoties. :)) Labi, ka tētim ienāca prātā šī ideja. :D Pie reizes izmazgāju visus gurķus un sabāzu tos burkās arī mammai, lai viņa tālāk jau domā, ko darīt - marinēt vai sālīt. :)Atcerējos vecos laikus, kad gurķi jau bija jūlija sākumā un sava atvaļinājuma laikā diezgan daudz ņēmos ar gurķiem. Šogad viss ir ar nobīdi, jo ir vēss pavasaris bijis, lietaina un vēsa vasara. Labi, ka vispār gurķi ir. Ar mammu jau norunājām, ka šogad nemetīsim ārā pagājušā gada gurķus - gan jau pa ziemu apēdīsim.
Pēc gurķiem gāju pasirot pa dārzu. Ar mammu salasījām ērkšķogas, jāņogas. Kamēr zem krūmiem sēdējām, atkal daudz runājām par Ivaru un viņa ģimeni. Mūs abas tomēr uztrauc tas, ko redzam. Protams, šobrīd nelienam pa vidu, ļaujam notikt savu gaitu. Viņiem pašiem jātiek galā. Ja kādā brīdī varam palīdzēt, tad palīdzam, bet lieki nebāžam savus degunus.
Pa pārējo dārzu vairāk ar tēti rosījāmies. Kabači, burkāni, sīpoli, pupas, kāposti, puķkāposti, ķiploki, tomāti.. Daudz visādu labumu. Un galvenais, ka zinam, kur ir auguši, kā ir auguši visi šie labumi. :)Abi ar mīļoto dikti priecājamies par to, ka mums ir šī iespēja ēst savus dārzeņus. Svaigus, bez ķīmijas..
Kad beidzot sakrāmējos, aizbraucu nomazgāties. Galva joprojām dīca. Sapratu, ka tabletīti dzert nevaru, jo jābrauc. Vienkārši pasnaudu pusstundu cerībā, ka kļūst vieglāk.
Pēc tam atkal atbraucu pie vecākiem, saliku visu auto, bet nekādi nespēju izkasīties uz Rīgu. Viss, kā parasti. Visu laiku šķiet, ka pārāk maz esmu bijusi laukos. Grūti ir braukt projām. Ar katru gadu aizvien grūtāk aizbraukt. Jā, tās domas ir visu laiku. Saprotu, ka ir muļķīgi, bet.. nespēju par to vairs nedomāt. Priecājos par katru mirkli, kad esam kopā, kad varu papļāpāt ar viņiem abiem.
Tie, kas savlaicīgi nespēj izkasīties no laukiem, kolonnā brauc uz Rīgu. Labi, ka visi tādā pieklājīgā ātrumā brauca - reti kurš uzdrīkstējās vilkties. Toties skrējēju joprojām diezgan daudz. Pārgalvīgu skrējēju.
Tomēr veiksmīgi nokļuvu mājās, visu ātri uznesām un izkrāmējām no somām un maisiem. Un man vēl pietika laiks nedaudz piekopt māju, jo Anna jau rītvakar būs klāt.
This page was loaded Dec 5th 2024, 6:35 am GMT.