Šodien bija lieliska diena.
Natas kaķe tusē ar kaķēniem pa mūsu balkonu. Laikam cer atkal ievest pagrabā un atstāt tos mazuļus. Mēs centīgi turam durvis ciet. Bet nu dukšuki riktīgi forši. ;)





No rīta, lai arī smidzināja, tomēr ar mammu aizbraucām uz Ilūksti. Pa ceļam gan brīžiem pamatīgāk lija, tomēr es visu laiku cerēju, ka varēsim tomēr sakopt mammas babuņas un djeda kapiņus.
Atbraucot uz kapiem, tikai nedaudz smidzināja. Kamēr es no mašīnas visus instrumentus, puķes un zemi atnesu, mamma rosījās pa un ap kapiņu. Daudz izdarījām - babuņas un djeda kapiņu sakartojām, Ūsaiņa kapu sakārtojām, viņa dēlu kopiņas apkopām. Mammas brālēns jauns gāja bojā - tikai 27 gadi bija Jāzepam, kad buss viņu ar visu mocīti notrieca. Savukārt Pēterim djadja Vladja kā krusttēvs uzlika vismaz apmalīti. Pieminekli tā arī neviens neuzlika... Bet vismaz zināsim, kur ir un varam apkopt. Tagad apravèjām, puķes nedaudz iestādījām, var redzēt, ka nav pamests un aizmirsts. Jā, darbs tur vēl ir, bet pamazām sakopsim un labiekārtosim visu.
Pēc tam, kad pabeidzām, aizbraucām uz Doļņiju. Mamma gribèja tur kapiņus apskatīt. Tur bīskapa vecāki guļ. Mana baba viņu visu laiku par pļemjaņņičiku sauca un dikti jau gribēja, lai viņš viņu izvada. Bet tobrīd viņš bija ārpus Latvijas un vietējais mācītājs pavadīja viņu pēdējā ceļā.
Braucām cauri Doļņijai un neatradām kapus. Aizbraucām līdz Sniedziņiem, paņēmām Zigu un braucām atkal. Izrādījās, ka braucām pa jauno ceļu, bet bija jābrauc pa veco. ;) Tāpēc jau mamma neko neatpazina, ka neīstais ceļš bija. ;)
Pastaigājām pa tiem kapiem. Ziga, ko zināja, to pastāstīja un parādija. Vispār tādi mīlīgi kapiņi.. Nelieli, kalniņā.. Smuki!



Tā kā jau pècpusdiena klāt, devāmies pēc kapiņiem pie Ivara. Šoreiz izdomāju, ka varētu izbraukt caur Aroni. Nu, draņķīgi tie 10 km bija pa riktīgi izdauzītu ceļu. Bet es ļoti gribēju pa šo ceļu izbraukt, jo kopš bērnības pa to nebija braukts. Interesants ceļš..
Pie Ivara atkal biju populāra personība. Gan Santa, gan Ilvers cīnījās par manu uzmanību. ;) Bija jābūt klāt, jāpievērš uzmanība, jāiesaistās rotaļās ;). Un pa vidu vēl jāpaēd gardas pusdienas. ;)))
Pèc pāris stundu viesošanāsēs jau trijatā devāmies ceļā. Ilvers gan nedaudz sadrūmis bija, bet nu ko lai dara, ja vecāki brauc projām.
Ieskrējām uz īsu brīdi pie tēta un atbraucām uz dzīvokli. Izdomāju, ka jānopērk lakto vai kefīrs rītam, tāpēc devos uz veikalu. Pagalmā satiku Linu, uzaicināju atnākt pie mums. Viņa noteica, ka mav ko paņemt ciemakukulim, bet es pasmēju, ka tūlīt no veikala atnesīšu.
Mums sanāca lielisks vakars. Pasēdējām, papļāpājām, iedzērām vīnu, iekodām gaļas un torti.. Tādā nepiespiestā gaisotnè laikam stundas četras nosēdējām. Viņai nav vienai jāsēž dzīvoklī, i mums priecīgāks vakars. ;)
Un rāds riktīgi foršs vakars sanāca. ;)



Tagad tikai kaut kā zobu fejas parādīšanos jānokārto. Šodien Ilveram zobs izkrita, fejai zobu vakarā nolikām zem spilvena.. ;) Bērns aizgāja gulēt ar cerību, ka zobu feja zinās, kur nākt. ;)