Lēmums braukt uz kapusvētkiem tika pieņemts jau pagājušajā nedēļā. Uz Rīgu nav jābrauc, var mierīgi atbraukt un aizbraukt - nav nekādu iemeslu, kāpēc nevarētu braukt.
Sākumā domājām, ka tētis ar savu mašīnu brauks un aizvedīs kartupeļus Zigam, bet mēs ar mammu un Ilveru ar manu mašīnu aizbrauksim. Bet viss izvērsās savādāk. Ivars atbrauca mums pakaļ un aizveda un atveda.
Joprojām ir īpaša sajūta, braucot uz Sniedziņiem.



Tik daudz mammas stāstu par šo vietu, vasarās šad un tad tur padzīvoju..un joprojām ir sajūta, ka šī vieta ir pietiekami noslēpumaina. Vilina un aizrauj.



Forši, ka Juziks ar Zlatu bija, Juris uz brīdi parādījās, Liene ar Kārli un visām trim meitām, Simona, Aivars, Petjka, Nadja un Artjoms un Ziga - kā jau mājas saimnieki... ;) Vismaz viena satikšanās, kas nav saistīta ar bērēm. Joprojām vissiltākās attiecības man ir ar Juziku un Lieni. Jūtu, ka arī ar Petjku sākam satuvināties, jo viņš pārņem Sniedziņus savās rokās.
Pēc īsa tusiņa pa mājām aizbraucām uz kapiem. Mammai šoreiz dikti gribējās pastaigāt pa kapiem. Vispirma, protams, aizgājām pie mūsējiem. Liene ir smuki sakārtojusi kapus. Jā, atkal pamanīju, ka nav vaze djedam un babai, bet tikai Rajai un Donātam Mariju. Ar mammu nospriedām, ka vajadzēs atvest, lai varam puķes nolikt tiem, kuriem vedām. Forši, ka celiņa otrā pusē apkopta beidzot ir djeda māsas Teklas kapu kopiņa. Mamma pavasarī, kad bija Rajas miršanas gadadiena, parādīja Lienei, un tagad viss ir skaisti. ;)
Aizgājām pie mammas babas un djeda. Ziga parādīja, kur ir. Kapu kopiņas nedaudz apkoptas, tomēr pietrūkst kartīga saimniekroka. Ar mammu nolēmām kādās brīvdienās aizbraukt un sakopt. Agrak bija divas kopiņas, tagad tikai viena apmalīte ir uzlikta. Bet nekas, tā ir jāsakopj. Mammas māsīca Agnese, Zelta zoba meita, savējos vecakus turpat blakus smuki sapucējusi, bet babu un djedu ir atstājusi novārtā. Arī otrpusguļošais Ūsainis vairs īpaši netiek sakopts. Bet viņam savējo tuvāko vairs uz vietas nav. Helena, meita, Krasnodarā. Zigam ne tik sen viņa zvanīja un teica, ka vairs jau uz Latviju neatbraukšot.. Man šķiet, ka babas brālis, Ūsainis, arī būtu pelnījis kapu kopiņas sakopšanu.
Bijām aizgājuši pie Jadvigas. Augustā būs jau trīs gadi, kā viņas nav...
Pa ceļam mamma tika aizvesta arī pie savas klasesbiedrenes Alīnas. Lielā pļāpa bija. Interesanti ir tas, ka Alīna sākumā sāka ar mammu poliski runāt, bet tad tomēr pārgāja uz latviešu valodu. Viņas savulaik pirmajā klasē poļu skolā sāka mācīties. Kad poļu skolu slēdza, abas aizgāja uz latviešu skolu. Alīnai šī pārslēgšanās sanāca vieglāka, bet mamma divreiz trešajā klasē mācījās un skolu līdz ar to viņa pabeidza kopā ar Alīnas māsu Česku.
Savukārt mani pārsteidza tas, ka mana vecuma kundzīte mani atpazina. Teica, ka seja liekas pazīstama, un vārdu atcerējās un uzvārda sākumu, un kur dzīvoju...Bērnībā kopā dauzījāmies. Ligita un Kristīne.. Bija tādas meitenes, atceros.. Satiku Kristīni. ;)) Bija interesanti patiesībā.
Kapusvētki ir viena lieliska padarīšana! Ir tikai jāparvar nogurums, slinkums un jābrauc! ;)



Vakarā, kad Ivars ar bērniem aizbrauca, daudz runājām par viņiem visiem. Ivars izskatās ne tikai fiziski, bet arī emocionāli noguris. Anna šobrīd, mūsuprāt, nedaudz par daudz viņam uzvēlusi. Bet no otras puses..tā ir viņu dzīve, viņiem pašiem ar to jātiek galā...
Un vēl šodien vakarā izjūtu bezgalīgas skumjas. Mājās ļoti gribas, bet tik ļoti negribas atstāt vecākus vienus...
Divas nedēļas paskrēja pārāk ātri...