Šorīt pamodos gana agri, līdz ar to bija laiks lasīšanai. Lasu šo grāmatu un nesaprotu, kāpèc iepriekš uz šo grāmatu nepavilkos.. Šobrīd ļoti patīk! ;)Stāsts par Raini taču ir burvīgā veidā uzrakstīts!
Diena šodien, lai arī saulaina, tomēr diezgan vējaina un auksta bija. Tādēļ pa mājām vien rosījāmies. Tikām galā ar dillēm, spinātiem, zemenēm. Parevidējām ar mammu pagājušā gada burkas, patīrījām pagrabu..
Bet vislielākais prieks bija par to, ka pēc pusdienām varēju palasīt grāmatu. ;)
Un centāmies arī Ilveru pamudināt palasīt kādu grāmatu. Bet viņš...no grāmatām bēg kā velns no krusta. Negrib lasīt. Dators, telefons viņam šķiet interesantāk par grāmatu. Es tomēr naivi ceru, ka izdosies viņu ieinteresēt..vien jāatrod īstā grāmata. Mani nedaudz pārsteidz, ka viņam ir tik grūti ar to lasīšanu. Tas, ka mēs ar mammu un tēti visi trīs pēcpusdienā lasījām, nekādu pozitīvu piemēru neradīja... Beigās vēl nolēma noslēpties zem galda, lai viņu neredz un nepiedāvā kārtējo grāmatu... :>
Vakarā pagalmā satiku Linu. Papļāpājām par šo un to. Viņa izprašņāja, kā man iet, kā strādājas, kur dzīvoju, ko daru pie vecākiem utt. Un daudz par maniem vecākiem stāstīja, par to, kā kopīgi pavadījuši laiku jaunībā, kā dzīvojuši kaimiņos.. Ir interesanti dzirdēt citu cilvēku atmiņas par maniem vecākiem. ;) Kas to būtu domājis, ka vecāki uz Ostrovas ezeru kopā ar Linu un viņas vīru braukuši piknikos, ka regulāri ciemos viens pie otra nākuši.
Un vēl šodien kārtējo reizi pasmaidīju par Ilvera greuzsirdību. Tiklīdz runāju ar mīļoto pa telefonu, tā Ilvers klāt. Uzmanīgi klausās, ko runājam, reizēm arī skaļi komentē mūsu sarunu, tirinās apkārt. ;) Mīļotais par to nedaudz labsirdīgi pasmīn, jo galu galā tas ir normāli. :)
Bet vispār..jūtos nogurusi. Šī diena nogurdināja.