Šī diena tiešām ir Ilvera zīmē. Viņš jau ir tik pieaudzis, un ļoti mainījies.
Jā, vakar vakara atkal pāris stundas viņam tika atļauts pasēdēt pie datora, bet godīgi aizgāja savlaicīgi gulēt. No rīta jau nedaudz pēc septiņiem piecēlās un atkal pasēdēja pie datora, jo visa diena būs bez datora. ;))
Un diena, tiešām ļoti darbīga sanāca. Pēc brokastīm cepām no rauga mīklas dažādas maizītes. Ilvers tīrīja un grieza rabarberus, ar olu smērēja maizītes. Kā viņš atzina, nekad iepriekš viņš to nav darījis. Redzēju sajūsmu viņa acīs, ka ir iespēja kaut ko darīt pašam kopā ar pieaugušajiem.
Pēc tam piecas stundas nodzīvojāmies pa dārzu. Atkal īrisus paretinājām un izravējām, mamma avenes paretināja. Tētis saka, ka nevajag, bet mamma pa kluso katru gadu paretina, lai rudenī ir vairāk ogu, turklāt ne tikai galotnēs. ;))) Šogad pirmo reizi celiņu kartīgi notīrījām. Ilvers lielākoties visas sūnas noņēma, bet es izravēju blakus esošo dobi un starpas. Vispār biju pārsteigta par viņa izturību - spaiņus stiepa uz ķerru, tad visas nezāles veda uz kompostu, ar kapli no sirds darbojās. ;) Jā, bija brīži, kad viņš uz minūtēm 10-15 aizgāja pagulšņāt tīklā, bet atkal bija atpakaļ un turpināja darboties. ;)
Man pašai milzīgs prieks par izdarīto, jo tiešām smuki tagad izskatās! Atliek vien peoniju-maijpuķīšu dobi sakārtot un viena mājas puse jau būs glīta! ;))
Nata gan, garāmejot, teica, ka mums tas dārzs jau ir gandrīz izlaizīts, bet mēs tik rosamies un rosamies. ;)).
Ja godīgi, tad šīs piecas stundas ar kapli rokā mani nogurdināja pamatīgi - neierasta slodze, bet no otras puses ir tik forši būt ārā, saulītē, svaigā gaisā, nevis nīkt telpās, un redzēt sava darba rezultātus, tas ir tik lieliski!
Kad ienācu mājās, likās, ka tagad nu kritīšu dīvānā ar grāmatu, bet..aizgāju atpakaļ dārzā, palīdzēt mammai tikt galā ar vienu no Kramerīšu mētru. Saaugusi dikti trekna un liela. Otrā kaut kā sāk nīkuļot, laikam no tās pirmās ir jāaizstāda tālāk. ;) Atnāca arī Ilvers un trijatā mēs ātri tikām ar mētram. Ziemā būs gardumgarda un smaržīga tēja!
Jaunāko ģimenes locekļu uzdevums bija sagatavot vakariņas. Tā kā jaunie kartupeļi tiek rakti jau, tad nebiju nemaz citu variantu - krāsnī cepti kartupeļi. Visiem tie ir iegaršojusies! ;) Lai būtu daudzveidība, izrāvu arī pāris burkānus. Sanāca gardi! Ilvers atkal ļoti daudz palīdzēja. Un redzēju tik milzīgu prieku viņa acīs, kad ļāvu karstā krāsnī iešaut pannu ar kartupeļiem un burkāniem. ;) Un visforšākais mirklis bija, kad Ilvers pēc vakariņām pats uzreiz metās mazgāt traukus. Bez atgādinājumiem atnesa segu un spilvenu no šūpuļtīkla. Turklāt, lai es ātrāk varētu braukt, ienesa visu veļu no virves istabā.;)) Jā, es zinu, kas tas bija tādēļ, lai ātrāk nokļūtu pie datora, tomēr priecē, ka viņš pats uzņemas iniciatīvu, dara darbiņus kārtīgi, rūpīgi un bez kurnēšanas. ;)
Un dienas prieks bija ezīša atnākšana. Šams nāca medīt, bet mēs pagalma viņu pamanījām. Ilvers pirmo reizi redzēja tik tuvu ezi. ;) Baidījās, ka ezis met ārā adatas, ja viņam pieskaras. Parādīju, ka tā nemaz nav. ;)) Tagad vairs nebūs maldu par to, kas ir ezis. ;))
Pats Ilvers atzina, ka šodien daudz ko ir darījis pirmo reizi, daudz ko ir iemācījies. Sēžot dzīvoklī jau daudz neiemācīsies to, kas notiek dabā.
Līdz ar to šodien tiešām vislielākais prieks ir par bērnu, kas ir ļoti apmierināts, ka ir palicis pie vecāsmammas un vectēva un ka viņam ir bijusi tik piesātināta un interesanta diena. ;)
Un, jā, mūsu mežos sēnes mazas. Tētis aizgāja izlūkos un atnāca tukšām rokām. :( ;)