Jau svētdiena. Pirmā atvaļinajuma nedēļa paskrēja ātri.
Tā kā svētdiena, tad šodien ir patiešām brīvdiena. Pamodos agri, tomēr celties negribējās, tāpēc sāku lasīt Rūtas iedoto grāmatu par Raini. Padsmit gadus atpakaļ saku to lasīt, bet kaut kā neaizgāju. Atdevu priekšniecei puslasītu. Varbūt vecums bija cits, varbūt intereses bija citas.. Tagad beidzot šķiet, ka varētu šo grāmatu pievarēt. Sākums patika. ;)
Pēc tam atkal pasnaudu līdz 10, kad mamma zvanīja un interesējās, kā es te dzīvoju, ko daru. ;))) Esmu pamanījusi, ka tajos rītos, kad vēlāk varu ierasties pie viņiem, mamma piezvana, lai pārliecinātos, ka viss ir labi. ;))
Pasnaudu vēl kādu brīdi - tāds ļoti dīkdienīgs svētdienas noskaņojums mani bija pārņēmis. Tomēr ap 11 nolēmu saņemties un aiziet uz konkūru. Mhm, kā tad! Kamēr es pa dušu, sakās lietus. Kāds konkūrs lietus laikā??? Žēl, protams, jo sen nebiju uz sacensībām mūsu staļļos.. Jācer, ka nākamgad būs labāki laika apstākļi.
Toties noskatījos arhīvā Megrē ar Rovanu Atkinsonu galvenajā lomā. Parasti šādas filmas neskatos, bet, pateicoties Leo un Str diskusijai, nolēmu noskatīties. Un rezultāts ir tāds, ka tagad skaidrs, ko es piektdienās gaidīšu! :)) Patika, ļoti! Jau sen gribēju redzēt Rovanu Atkinsonu ne Mistera Bīna lomā. Un tagad saprotu, ka man viņš krietni labāk patīk nopietnās lomās. ;)
Pēc filmas noskatīšanās devos pie vecākiem, kur brālis ar ģimeni priekšā. Sagatavojām gardumgardas pusdienas, un foršās sarunās pavadījām svētdienas pēcpusdienu. Es gan vairāk ar bērniem tusēju - Santa gribēja zīmèt un šūpoties šūpuļtīklā, Ilveram lielā runa ar mani runājama - jāizstāsta par spēlēm, multenēm, video, kas jūtūbē skatīti.. ;) Kad pievērsos vienam, tad otrs klāt arī līp. ;) Šķiet, ka mans vārds šodien atkal bija visbiežāk mūsu mājās izskanējušais vārds. ;))) Bet tas jau ir ierasts. ;)
Lai arī sākotnēji bija domāts, ka Ilvers brauks pie vecāsmammas uz Sventi, tomēr viņš izprasījās palikt kopā ar mani šeit laukos. Otrdien, kad braukšu uz Daugavpili pie Aivara, iebrauksim paņemt Ilveram drēbes un tad kādu brīdi viņš varēs mierīgi pie mums padzīvot.
Runājot par Aivaru, biju pārsteigta, ka šodien viņš piezvanīja un uzaicināja atbraukt pie Lienes uz svinībām. Kantaina šogad viņam jubileja.. Atceros viņa 33 gadu svinības, bet nu jau 55... Daudz kas ir mainījies pa šiem gadiem. Ērikas nav..Mammas nav.. Kārlis jau pieaudzis vīrs ar trīs meitām.. Viņi visi ir principā prom no Rīgas..
Sākumā domāju, vai braukt, bet tagad saprotu, ka jābrauc! Es jau viņiem esmu kā daļa no ģimenes.
Kas vēl? Vakarā ar Ilveru izmetām loku pa miestu.




Lietutiņš gan lika nedaudz agrāk doties mājas virzienā, bet no otras puses - aizgājām līdz skolai un tur vienā no terasēm veselu gliemežu "dārzu" ieraudzījām. Bija jancīgi vērot Ilveru, kad sākumā viņš pat negribēja skarties gliemežiem klāt, bet, kad parādīju, kā viegli var tos paņemt, vairs nebija nekādas viebšanās. ;)) Abiem pielipa sajūsma, ķerot bēgļus un liekot tos atpakaļ "dārziņā" :)








Un vēl mīļotais izstāstīja, ka lielo plauktu esot salicis. Pasmējos, ka es domāju, ka mēs liksim to kopā pēc nedēļas, kad atgrieztos Rīgā. ;) Ir forši, ka plaukts salikts, jo tad man vajadzēs to tikai apdzīvot. ;))
Vārdu sakot, šodien bija lieliska svētdiena ģimenes lokā. ;)