Beidzot tā diena ir klāt! Beidzot jābrauc uz Liepāju! Nedaudz gan tāda bažīga sajūta, jo pēdējais brauciens ar manu auto uz Liepāju izvērtās gana nervus kutinošs. Aizbraucām paši, bet atpakaļ tikām evakuēti.Kad vienreiz šāda mācība ir gūta, tad nākamajā reizē visādas bažas un bažiņas piemetas. Tomēr iekšēji noskaņojos, ka visam ir jābūt labi, nevar būt, ka vēsture atkārtosies.
Tā kā Rūtu ar Martu bija sarunāts savākt klusajā centrā, tad no mājām devos vispirms turp. Ja daudz pārvietojies kājām, tad ne vienmēr seko līdzi tam, kādos virzinos var braukt auto. Tieši virzieni arī izrādījās mans vājais punkts. Krietni palīkumojot, tomēr nonācu pareizajā ielā. Varbūt tomēr biežāk jāpabraukā pa centru? :D
Brauciens uz Liepāju bija jauks, neskatoties uz to, ka lielākoties visa ceļa garumā līņāja un daži ceļa posmi remontējās.
Lai arī ceļš nemaz nav tik ilgs, tomēr piestājām Saldū, kafiju iedzert, tualeti apmeklēt. Ļoti sapriecājos par jaunajām Narvesen krūzītēm. :) Mans favorīts, protams, ir minimālists! :D
Waze diezgan labi aizveda līdz viesnīcai. Turklāt ne jau tikai līdz viesnīcai, bet uzreiz uz stāvvietu. ;) Pāris minūtēs iečekojāmies un iekārtojāmies. Jāsaka, ka Amrita man labāk patīk par Kolumbu, jo šķiet, ka ir nedaudz mājīgāka un mīlīgāka. Turklāt atrašanās vieta ir riktīgs plusiņš - Dzintars blakus, Rimi - blakus... :D
Ātri uzfrišinājāmies un devāmies iekarot pilsētu.
Pirmais mērķis - jaunais, stilīgais "Mo". Atnācām, bet mūs raidīja projām, jo viss esot rezervēts un galdiņš trijiem ir neiespējamā misija šajā sestdienas pēcpusdienā.
Nu, ko..tad pārbaudītā vērtība - Barons Bumbier`s. Meitenēm menciņi, bet es pie katurpeļu pankūkām paliku. Patiesībā riktīgi forši pasēdējām. Alus bija gana gards, ēdiens - arī labs.. Smēju, ka nekādu koncertu vairs nevajag, jo ir labi tāpat.Sarunas, kā jau ierasts, par visu - sākot ar politiku, beidzot ar literatūru. :)
Ar pilniem punčiem vēl izmetām nelielu loku pa pilsētu, aizgājām līdz jūrai.
Lai arī bija ļoti pelēks, labi, ka nelija. Kad pirkām biļetes uz koncertu, tad runājām par to, kā mēs laiku pavadīsim pie jūras, bet te.. vējjakā gar jūru pastaigāt, protams, varēja... :D Sauļošanās un peldēšanās izpalika. :D
Tā kā laiks īpaši daudz nebija, tad nācās diezgan ātri atgriezties viesnīcā, lai sapucētos un dotos uz koncertu.
Pie sevis nodomāju, ka no vienas puses to varētu uzskatīt par muļķību - braukt tik lielu gabalu uz koncertu Latvijas otrā malā. Bet no otras puses - ieguvums ir meiteņu nedēļas nogale. Brīvdienas ārpus mājām, citā vidē, kompānijā. Izrauties no ikdienas, izkāpt no savas komforta zonas.
Vispirms par Dzintaru. Jāsaka tieši tāpat, kā raidījumā Adreses, - neloģiska, neērta telpa. No ārpuses vēl nekas, bet iekšā līdz galam nav viss pietiekami pārdomāts. Tā kā sēdvietas mums bija pirmajā balkonā, tad pārsteidza, ka, lai ieietu zālē, ir jāiet pa tik šauru un zemu gaiteni. Garderobes, tualetes atrašana - nenotiek intuitīvi. Man patīk ērtas, loģiskas telpas, bet šī tāda nelikās.
Bet nu labi, kā ir, tā ir. Ne jau telpa galvenais šajā reizē. Koncerts ir svarīgāks! :)
De Phazz.. Kādreiz, kad viņi bija Rīgā, es neaizgāju uz koncertu, jo bija komandējums. Tagad, kad viņi atkal bija Latvijā, sapratu, ka ļoti gribas redzēt viņus klātienē, nevis klausīties tikai ierakstus. Koncerts ļoti iepriecināja, sajūsmināja, izraisīja daudz pozitīvu emociju, lika smaidīt, smaidīt, smaidīt! :) Pietrūks vien viens gabals - Roses. Visu pārējo saņēmu! :)) Un ļoti patika atkal redzēt uz skatuves cilvēkus, kuriem tiešām patīk darīt to, ko viņi dara, kuriem patīk iepriecināt publiku.
Kādreiz dzirdēju tādu apzīmējumu par De Phazz - džeza huligāni. Un, ja godīgi, tieši tā man arī pašai patīk viņus apzīmēt. Tādi ļoti forši, pozitīvi džeza huligāni! :)
Pēc koncerta devāmies atkal iekarot pilsētu. Gribējas vēl kādu glāzi-limonādi izdzert. Bet, izrādījās, ka nemaz nav tik viegli atrast kādu vietu, kas patiktu, lai pasēdētu. Aizgājam līdz Pastnieka mājai. Lai arī tuvojās slēgšanas laiks (plkst.23), savus saldos un glāzi dzēriena dabūjām. :D Pasēdējām, papļāpājām un devāmies uz viesnīcu, jo no rīta gribējās savlaicīgi izkasīties, lai varam vēl Karostu apskatīt un savlaicīgi mājās ierasties.