Ka no rīta aizgāju, tā vakarā atgriezos. Visa diena pilī, pa sanāksmēm. Nē, no rīta taču BIT mājā biju. Var just, ka divu nedēļu maratons prezidentūrai ir izaicinājums. Šorīt bija trīs dažādi epasti par koordinācijas telpu. Es uzticējos Mari Žoržetes epastam, bet vajadzēja Marielas epastam ticēt. Labā ziņa, ka mūsējie šodien visi tādi paši. Satiku grupiņu savējo un aizbraucam uz BIT mājy draudzīgi. Pēc tam, pēc sanāksmes, tikpat draudzīgi atpakaļ atbraucām.
Fails smagnēji iet. Nez, vai izdosies pieņemamu risinājumu atrast. Lai gan uz beigām jau vienmēr viss tiek darīts diezgan strauji un vairs nav iespēja izplūst garās pļāpās.
Pusdienās izgāju ārā padzīvoties, pie pāviem. Kājas gribas pasauļot un galvu pavēdināt. Ir grūti sanāksmēs visu dienu nosēdēt.
Vakarā balsošana par GB. It kā viss elementāri, bet veselu stundu balsojām!! Nesaprotu es, kāpēc tik ilgi. Ja no katras valsts var tikai divi nobalsot, tad kāpēc tik ilgi cilvēki sēž kaut ko un domā, domā, domā...
Šodien sāku krāmēt arī koferi. Nezinu, kur rītvakar mani ceļi aizvedīs. Atbrauc Jana, un viņa mums arī ir staigātāja. Var jau būt ka kādu kopīgu loku izmetīsim. Ja godīgi ir gan žēl braukt projam, jo gribas vēl daudz ko redzēt, izstaigāt dažādus maršrutus, gan arī gribas mājās. Rīgā pietrūks saule, kalni, dabas tuvā klātbūtne, bet šeit pietrūkst mājas...
Ja kādreiz vēl atbraukšu, tad zinu, ka atkal neku nemukšu projām, bet iešu savos īsākos vai garākos pārgājienos.