Labi, ka tabletīte palīdzēja - šodien no rīta jutos kā cilvēks. Protams, to, ka iepriekšējā dienā baisi sāpēja galva, šorīt vēl jutu, bet vismaz varēju normāli funkcionēt.
No rīta pamodos sešos un apskatīju laika prognozi. Tur man ziņoja, ka pēc 91 minūtes līs lietus. Es pie sevis paķiķināju par tādu precizitāti. Nu, neticēju es šādai prognozei. Līdz brīdim... Kad 7:30 plānoju iziet no viesnīcas, sāka gāzt lietus. Nevis vienkārši līt, bet gāzt. Kādu brīdi atliku iziešanu, jo cerēju, ka mazināsies līšana. Nevar taču bezgalīgi līt. Un tiešām, saka līt mazāk. Drosmīgi devos ceļā. Protams, pa ceļam gan kādu brīdi pamatīgāk gāza, gan tad, kat atnācu līdz pilij, praktiski pārstāja līt. :)) Labi, ka uzģērbu staigājamās sandales, tās vismaz ātri žūst.
Sanāksmes šodien kaut kā raiti virzījās uz priekšu, nevienu mirkli nebija garlaicīgi.
Ar praktikanti atkal šodien iedzērām kafiju. Interesants tas bērns ir.. Aizbrauca uz Parīzi mācīties vides zinības, jo tas, ko piedāvāja Rīgā, ir par šauru. Patiesībā foršs meituks.
Starp sanāksmēm nolēmu ātri aizskriet līdz tuvējam Coop iepirkt kādu maizīti vai salātu. Mhm! Noteikti tik skaisti un vienkārši būs! Kamēr atnācu līdz krēslam, atkal sāka gāzt. Meklēju patvērumu pieturā. Slapjas kājas, slapji bikšu gali.. Viss jau būtu labi, ja tas būtu vienkārši vasaras siltais gāziens. Kur nu!?! Stāvu pieturā, skatos uz tām straumēm un ko es redzu? Krusas graudi! Tāpēc jau arī kājas sāka salt. Kad lietus saka nedaudz mazāk līt, nolēmu tomēr aizstaigāt līdz veikalam. Nogāju labi ja metrus 50. Atkal gāziens sakās. Un atkal jāskrien atpakaļ un jāglābjas pieturā. Atkal minūtes 15 bija laiks pārdomāt dzīvi, jo īpaši saistībā ar nevēlēšanos apaukstēties. Kad lietus mitējās, beidzot aizgāju līdz tam sasodītajam veikalam. Nemaz jau tik tālu tas nav, bet šodien tā ieśana nevedas. ;)
Veikala mazais prieciņš - veļas pulveris (pareizāk - želeja) nelielā 220 ml tūbā. Ērti paņemt ceļojumos līdzi. Ideāls variants! Aiz priekiem nopirku vienu, lai varu sīkumus šobrīd izmazgāt. Un vēl patika nagu lakas noņēmējs balzāma veidā. No Rīgas aizmirsu paņemt, tāpēc nācās medīt šeit. Foršs, nesusina tik ļoti nagus. ;)
Vakarā izmetu 10km loku pa pilsētu. Atkal devos lidostas virzienā. Privātmāju rajoni tik pārsteidzoši klusi. Neviens ārā nerosījās, neskatoties uz to, ka uz dažām stundām saule atgriezās. Klusi, mierīgi, smažīgi.. Jasmīni, rozes, lavandas un kaudze visādu citādu lakstu.. ;) Pavēroju arī pagalmus. Vieniem māksliniecisks haoss, citiem kārtīgas dobes, trešajiem - tikai zālājs, ceturtajiem - mājas priekšā bruģītis, bet aiz mājas pagalmā zālīte. ;)) Bet visvairāk pārsteidza ielas, kuru galā ir bomis priekšā. Privātās ielas. :))) No vienas puses forši, neviens svešs nenēsājas apkārt. Miers un klusums!;)
Pēc tāda jauka un klusa privātmāju rajona, ieklīdu rajonā, kas nedaudz atgādināja mūsu Ķengaragu..Ieraudzīt Ženēvu nedaudz no cita skatu punkta bija interesanti.
Klīstot, pamanīju interesantas koka ēkas. Divstāvu mājele ar smukiem, romantiskiem kokgriezumiem un ēka, kas atgādina kādu staciju vai kādu citu rūpniecisku ēku.
Un vēl nebeidzu priecāties par zaļumu...zāle, koki, parki..un pat pie dažām daudzstāvu cilvēki iekārtojuši dobes, kurās audzē ne tikai lakstus, bet arī, piemēram, tomātus ;)) Ir forši šeit. ;)
Knapi ievēlos viesnīcā atkal sāka gāzt lietus.. Noveicās, ka bez lietua forši izstaigājos.
Tagad vanna un gulēt. Atkal agrais rīts - astoņos jau koordinācija.
Ak, jā! Tikko atcerējos vienu dīvainu situāciju. Pienāk šodien viens vīrelis un uzrunā mani arābiski. Baksta papīrā un kaut ko jautā. Es paplikšķinu acis un angliski atbildu, ka neprotu šo valodu.. Vīrelis nopūšas un aiziet. Pārsteidza vīreļa pārliecība, ka es viņam varēšu palīdzēt.