Ja godīgi, nav jau ko daudz rakstīt.
Darbā visu galus centos savilkt, jo tagad astoņas dienas fiziski nebūšu klāt. Jā, ik pa brīdim pārbaudīšu epastus, bet tas nav tas.
Patīkami bija, ka daļa kolēģu jau šodien atcerējās par manu vārda dienu. Jolanta atveda no Luksemburgas vienu no manām mīļākajām šokolādēm, Valda puķes uz galda nolika. :) Mārīte vacapā atsūtīja ceriņbildi. ;)) Forši. :))
Pēcpusdienā aizskrēju vēl pie savas frizieres. Neko kardināli jaunu, vien nedaudz piesātinātāku toni galos. Friziere joprojām brīnās par to, kā sākuši augt mani mati. A kāds brīnums, ja sāk dzert vitamīnus? :D



Joprojām patīk man mana friziere. Jo īpaši patīk masāža :D
Pēc frizētas pāris veikali - Katrīnai šo to nopirkt (tā kā meitai skolā pasākums, pāris visnotaļ latviskas ēdamlietas palūdza atvest), šo to man. Plānoju, ka ieskriešu mājās un tad došos nopirkt visu vajadzīgo Duksim un man komandējumam, bet sāku gatavot pusdienas/vakariņas, un pārdomāju. Tāpat rīt būs jāiet vēlēt, līdz ar to var atlikt iepirkšanos uz rītdienu. Un tā kā pēdējās divas naktis vēl esmu mājās pirms komandējuma, tad šobrīd svarīgāk šķiet, lai mājās tiešām ir māju sajūta. Turklāt vēsais laiks mudina ēst siltus ēdienus, tāpēc bez varinatiem priekšrocība ir gatavošanai. :))
Ak, jā! Patīkami bija saņemt ziņu no Katrīnas, ka mani sagaidīs lidostā. Un forši, ka uzaicināja uz vakariņām svētdien. Būs man priecīgāks prāts nedaudz. :)) Un Katrīna un viņas vīrs man jau pagājušājā gadā iepatikās. ;))
Tiesa, ir viena nedaudz skumja ziņa. Šodien Ivars piezvanīja un teica, ka nezina, ko darīt ar braucienu uz Varšavu, jo viņam 17.jūnijā ir koncerts Valdemārpilī. Sarunājām, ka rīt izdomāsim, kā labāk darīt. Ja godīgi, sāku domāt, ka vieglāk būs aizlidot varbūt. Nu, štrunts par ikea, gan jau iztikšu. Tāpat arī bez visa cita iztikšu. Protams, būtu bijis forši aizbraukt ar auto.. Ai, nav ko te šobrīd lauzīt galvu. Lai Ivars domā, kā viņam labāk.
Nu, ko.. atskaite par šo darba nedēļu ir sarakstīta. Var iet gulēt. Rīt lielā kofera krāmešana priekšā.