Beidzot labs miegs! Pēc ilgāka laika no rīta pamodos ar sajūtu, ka esmu izgulējusies. Turklāt gulēju ne savās mājās, ne savā gultā. Tomēr izgulējos. Tātad - organisms prasa savu. Nu, nevar ilgstoši iet un skriet, un kaut ko darīt, bet nedot pietiekamu atpūtu sev. Vienalga agri vai vēlu viss beigsies ar to, ka nāksies vien atdot organismam to, kas viņam pienākās.
Vakar vakarā traucos uz laukiem viena iemesla dēļ - lai šorīt no rīta varētu aizbraukt uz Daugavpili savest mašīnu kārtībā. Jāatzīst godīgi, šis ir pirmais gads, kad ziemas riepas tik vēlu noauju. Viss vienmēr notiek maija sākumā, bet te jau maija otrā puse.
Aizbraucu vispirms pie Ivara. Gaidījām, kamēr Anna atbrīvosies. Viņai kārtējās kāzas priekšā, tāpēc sestdienas agrā rītā nācās tikties ar jauno pāri, lai izrunātu, ko un kā rotāt. Bet mēs ar Ivaru i par iepriekšējā vakarā apmeklēto Busuļa koncertu parunājām, i par Polijas braucienu. Izskatās, ka man tiešām būs līdzbiedrs braucienam uz Varšavu. Jācer, ka Ivaram izdosies visu noorganizēt tā, lai varam aizbraukt, i iepirkties, i es koncertu apmeklēt, i normāli atbraukt. Būtu forši, ja varētu IKEA iebraukt un nopirkt plauktus un visādus sīkumus, ko sen jau kāroju. Guļamistabā dikti gribas to grāmatskapi, lai beidzot grāmatu stūri pilnībā atbrīvotu. Bet, nu redzēs, kā būs.
Kad Anna atbrīvojās, aizbraucām uz pilsētu. Ivars uz servisu aizbrauca, lai nomainītu riepas un eļļu, un filtrus, bet mums - meiteņu priekšpusdiena.
Vispirms aizstaigājām uz Šokoladņu - kafiju iedzert, kādu našķīti apēst. Joprojām ir gardi tur! :)

Kamēr dzērām kafiju, daudz par bērniem runājām - par Ilvera niķiem stiķiem un Santu. Arī par darbiem parunājām. Ir forši tā mierīgi pasēdēt, nekur nesteigties..
Pēc tam piezvanīja Ivars un teica, ka auto ir gatavs, līdz ar to varam aiziet pusdienās. Protams, vienīgā loģiskā izvēle - pie Andreja! :D Iepriekš biju pagrabos, bet nebiju restorānā. Pagrabi patika un tagad restorāns arī iepriecināja. Jo īpaši flīzes! :D Nezinu, kas man ar tām flīzēm ir, bet tuvas attiecības mums viennozīmīgi ir. :D



Paņēmām burgerus un kartupeļus fri. Ivars ar Annu paņēma burgerus ar gaļu, bet es veģetāro. Bija ļoti, ļoti, ļoti gardi! :) Un fri ar trīs dažādām mērcēm un peidevām... mmm... pilna mute siekalu joprojām! :) Tagad viennozīmīgi nekādi hesīši Daugavpilī! Tikai un vienīgi pie Andreja burgeri jāēd! :D
Pēc sātīgām pusdienām devos atpakaļ uz laukiem. Vēl gan norunājām ar Ivaru un Annu, ka varbūt vakarā atvelšos uz muzeju nakti pie viņiem, taču sarunājām, ka sazvanīsimies.
Kā atbraucu uz laukiem, tā iekritu dārzā. Sastādījām kāpostus, puķkāpostus, dālijas un gladiolas. Mamma pēc tam teica, ka nebija domājusi, ka visu pagūsim iestādīt šodien. Beigās vēl komposta kaudzi sakārtojām, lai var ķirbjus un kabačus stādīt, avenes izravējām..
Kad viss bija pabeigts, ar baudu sēdējām uz soliņam... saulriets, smuks dārzs, putniņi čivina.. Klusums, miers! TIk labi! :)
Līdz ar to dienas bilde viennozīmīgi ir dārzs, jo tas radīja tik daudz pozitīvu emociju, ka pārspēja braucienu uz Daugavpili. :)



Laikam tomēr esmu zemes cilvēks. Un katru pavasari man vajag dobes, dārzu, puķes un stādus. Un patīk man vērot to, kā viss aug. Šodien ar prieku inspicēju dārzu un secināju, ka pirms divām nedēļām sētās bietes dīgst, sīpoli un ķiploki jau arī laužas ārā. Super sajūta! :)
Pēc vakariņām ar mammu daudz runājām par ceļojumiem. Stāstīju par to, kā man ir gājis dažādos ceļojumos, par to, ko plānoju darīt Šveicē, par rudens braucienu uz Itāliju. Mamma ir lielisks sarunbiedrs! :)
Un atkal viena lieliska diena pagājusi! Tiešām jūtos laimīga.