Pamosties no rīta, bet aiz loga... Sniegs! Labrīt maijā!





Ejot uz darbu, no vienas puses priecājies, jo smuki jau ir. Bet, ja padomā, ka tas ir sniegs maijā, tad nemaz nav ne smuki, ne forši. Beidzot taču gribas sandales un svārkus, un lences uz pleciem. :D Gribas sauli, basas kājas, siltu ūdeni.. Nogurusi jau esmu no ziemas un aukstuma.

Ja vakar bija slīmestdiena, tad šodien atkal ļoti intensīvi pastrādāju un kaudzi darbu nokopu. Pieķēros pat tiem darbiem, kurus visu laiku atliku. Patīk man šādas dienas, kad ar aizrautību un iedvesmu strādājas. Jā, zināmā mērā papildus mudinātājs ir arī tas, ka pēcpusdienā ir sanāksme ārpus ofisa, līdz ar to tev ir tikai tik daudz laiks, cik līdz sanāksmei.
Pēcpusdienā aizdevos uz darba grupas sanāksmi VK. Negaidīti sanāca, ka iesaistīja mani šajā pasākumā. No otras puses, skaidrs jau bija tāpat, ka neviens cits visdrīzāk vienotajā atalgojumu sistēmā negribēs iedziļināties. Šobrīd vairāk gan vēroju VK un dažu iestādījumu uzvedību un tekstus, jo mums jau kādu interešu un vēlmju nav. Galvenais, lai tas neaiziet kādā nedaudz greizē virzienā, kas būtu pretrunā ar DL vai kādām mūsu starptautiskajām saistībām. Ja godīgi, nebiju gaidījusi, ka pilnas divas stundas būs sanāksme. Tomēr jāatzīst, ka nebija garlaicīga sanāksme un nebija bezjēdzīga. Bija interesanti! Un būs interesanti, jo darbs ir jāizdara līdz rudenim.
Pēc darba satikāmies ar Rūtu. Restorānu nedēļas ietvaros dabūjām galdiņu iekš Olive Oil. Visgardākais bija skābeņu saldējums. Forelei arī nebija ne vainas, bet salāti gan varēja būt labāki.
Viennozīmīgi šis bija dienas foršākais mirklis - vakariņas kopā ar Rūtu! Un kā parasti mums ir tik daudz lietu, par ko runāt! Par darbu, par politiku. Daudz šajā reizē runājām arī par ebrejiem un Rīgas Laika intervijām. Un ierastie temati - koncerti, teātri, grāmatas..



Bet, ja runā par Olive oil, tad jāsaka tā - man ļoti patīk interjers un fotogrāfijas pie sienas. Īpaši viena no fotogrāfijām. Zinu, ka kādu reizi noteikti atkal atnākšu, lai apēstu kādu picu vai pastu. Mīlīga vieta.


Un vēl sapratu šorīt vienu lietu. Ir tik forši būt kopā ar kādu, ko mīli..Tūlīt jau būs astoņi gadi kopā. Pazīstam viens otru pietiekami. Varam pazirgoties un nopietni parunāt. Šorīt riktīgi izzirgojāmies vannas istabā, kamēr es posos uz darbu. :D Pārsmējos ne pa jokam. :) Un forši, ka varam pazirgoties pat par manu pms. :D

Un vēl - atkal atgriežos pie grāmatu lasīšanas. Vairākas ir iesāktas, tās ir jāpabeidz un jāķeras pie tām, kas nav vēl izlasītas. :)