Dārzs un kartupeļi - lūk svarīgākais šis dienas notikums. Kamēr tētis ķimerējās ar traktoru, mēs ar mammu ravējām īrisus, lilijas, kas aug pie taciņas. Mamma daudz runāja par dārza nākotni un māju. Jā, šobrīd viņi vēl stāda un plāno dārzu, bet skaidrs, ka tas viss man būs jāpārņem. Jādomā, ko ar to visu darīt. Lielākā sāpe - māja. Jādomā, ko ar to darīt. Pareizi būtu jaukt šo nost un būvēt mazāku. Varbūt jāsakrāj nedaudz nauda un sākt šo procesu jau tagad? Viena no idejām bija tāda, ka mēģināt lēnām to pasākumu izveikt un, kamēr man pašai nevajag dzīvošanai šo māju, varētu Kristianam ar Sanitu to piedāvāt dzīvošanai. Bet tās tik tādas idejas. Bet vispār par šo lietu būtu jādomā, ko darīt.
Bet dārzs.. Dārzs ir labs, iekopts. Vien jāuztur labā kārtībā.
Iestādījām arī kartupeļus. Šoreiz vairāk, jo vairs bietes pie mājām nav jāstāda. Tas nozīmē, ka arī laukos būs mazāks dārzs. Ir vieglāk tikt galā ar dārzu pie mājām, nekā braukt uz Kazīšiem.
Un beidzot šogad saule pirmo reizi arī apmīļoja pamatīgāk mani. Silta saule, rokas iedegušas tā, kā krekliņš ļāva. :D Nelikās, ka saule tik ātri apmīļos, bet nu... Pavasaris ir klāt, līdz ar to, jāpāriet vasaras režīmā. Lai arī cik saule pietrūka ziemā un visu pavasari, tagad jāsāk tomēr piesardzīgākas attiecības ar sauli uzturēt.
Bet vispār.. laba diena dārzā sanāca. Tomēr pietrūka man šī pirkstiņu ielikšana zemē. :) Patīk redzēt sava darba augļus - tīras dobes un sastādītas vadziņas. Ir riktīgi forši!
Ērce negatīva. Un tas arī ir forši! :)