Dienas bilde ir šī, bet par visu pēc kārtas


No rīta kaut kā ne pārāk labi jutos. Antibiotikas ir izdarījušas savu darbu un beidzot sāka parādīties arī pamatīgas blaknes. Saprotu, ka tas viss ir mierīgi jāpārdzīvo, bet kaut kā ne pārāk patīk šādas blaknes.
Darbs. Īsā darba diena, kad atkal ir daudz kas jāpagūst. Saprotu, ka visu izdarīt nevaru, tāpēc darīju to, kas tiešām ir pirmās steidzamības darbi. DL lielais projekts jākustina uz priekšu, daži steidzamie e-pasti. Boss jau arī sāka pārmest, ka lielie DL grozījumi nav nekur uz priekšu aizgājuši. It kā es šīs nedeļās sēdēju un urbināju degunu, dzēru kafiju un neko nedarīju. Tas nedaudz uzsita asinis.. Bet nu labi, gan jau.
Šoreiz arī nedaudz savādāka piektdiena sanāca. Parasti piektdienās man ir ilgā pastaiga, bet šodien ātri jālaiž mājās, lai brauktu uz Cēsīm. Nogurums pēc komandējuma gan vēl bija, un tāpēc nedaudz pukojos uz sevi par to, ka tieši šodien jābrauc uz Cēsīm uz koncertu, bet, ja sev neiespersi pa pakaļu, tad tā arī mājās vari nosēdēt visu laiku.
Tā kā iepriekš jau biju ar Zajcu sazinājusies par to, ka braucu uz Cēsīm, tad šoreiz iebraucu arī pie viņas Līvos..
Patīkami pārsteidza tas, ko redzēju. Šis mājoklis viņiem tiešām ir foršs. Un Zajacs tāds ļoti līdzsvarots, ar abām kājām uz zemes stāvošs. Jā, daži teksti, ko viņa teica lika man aizdomāties, tomēr saprotu, ka šobrīd nav īsti vajadzības to celt ārā no maisa. Gan jau ar laiku viss būs skaidrāks. Nedaudz mulsināja tas, ka atkal vīrs ir projām. Un tas, ko viņa teica par vilkšanu uz augšu...
Bet nu labi.. Galvenais, lai viņi ir laimīgi.
Aizbraucām uz Svētavotu. Sākumā biju diezgan skeptiska pret šādu izklaidi, bet tagad varu atzīt, ka tiešām ārkārtīgi maldījos. 91 gadus vecā kundze, kuras dēls visu šo uzsāka, stāstīja visādas interesantas lietas gan par šo vietu, gan nedaudz arī par sevi un savu ģimeni. Vieta tiešām ārkārtīgi skaista. Pārņem tāds miers un piepildījums... Zinu, ka gribēšu atgriezties vēl! :)







Žēl gan, ka sanāca tik maz laika pavadīt kopā ar Zajcu, jo bija jāsteidzas uz koncertu "Latgales gredzens". Spontāni radusies ideja, kuru nolēmu īstenot, un nemaz nenožēloju. Koncerts bija lielisks, jo ir par mani, manējiem. Tik saprotami un tuvu sirdij. Tik ļoti mans, ka vairākas reizes aiz aizkustinājuma apraudājos. Jā, varbūt pāris mirkļos likās, ka šis tas ir lieks, vai es gribētu kaut ko citu dzirdēt, bet vienalga - Latgales gredzenā es atpazinu savu Latgali.
Pēc koncerta dzirdēju daudzu vidzemnieku atzinīgus vārdus, ka koncerts tiešām ir bijis ļoti labs un kaut ko tik labu un skaistu sen nebija dzirdējuši.. Un viena atziņa nedaudz sarūgtināja. Kad kundze gados jaunākai (divdesmitniecei?) savai radiniecei pajautāja, kā patika, meitene atbildēja: "Pārāk daudz reliģijas". Pie sevis nodomāju - neko tas meitēns nesaprot par Latgali. Un jautājums, vai grib saprast?

Gribi noklausīties? Redz, kur ir: http://klasika.lsm.lv/lv/raksts/tieshraides/tiesraide-no-latgales-vestniecibas-gors-latgales-gredzens.-rakst.a85276/

Ak, jā! Šodien šajā koncertā bija arī Valsts Prezidents R.Vējonis. Neliela uzruna no viņa puses.. Pie sevis nodomāju, ka, lai arī daiļu runātājs viņš nav, tomēr viņš ir šīs valsts galva. Un tāpēc jo īpašāks šis vakars kļuva.

Braucot mājās, sapratu, ka gribu visus gredzenus noskatīties, turklāt vēlāms ne konkrēta gredzena mājās. Tagad tikai jāizdomā, kur braukšu un jāpērk biļetes. Būs aizraujošs piedzīvojums, tuvojoties Latvijas 100.