Ir labi, ka ir piektdiena. Pa nedēļu paguvu tiešām ļoti nogurt.
Protams, kā jau gaidīju, viss rīta cēliens pagāja Ženēvas gaismā. Lai arī biju teikusi, ka interesē lidojums pa dienu turp un pēcpusdienā atpakaļ, tomēr piedāvājumi no aģentūras atnāca dīvaini. Beigās norezervējām tādu lidojumu, kādu es atradu pati - caur frankfurti turp un atpakaļ, tā lai ir vismaz 1 stunda 45 minūtes starp lidojumiem, tā lai izlidoju agrā pēcpusdienā no Rīgas un izlidoju vakarā pēc 17 no Ženēvas. Ar viesnīcām, kā jau paredzēju, arī visādi jocīgie varianti. Otrajā krastā, sarkano lukturu rajonā un arī dzelzceļa stacijas rajonā. Pēc tam, atsūtīja arī "nāciju viesnīcu". To arī paņēmu. Būs atgriešanās vecajā vietā. Toreiz, kad dzīvoju tur, jutos ļoti vientuļa un ļoti sāpināta. Tagad ir cits emocionāls fons. Zinu, ka ļoti skumšu, bet tomēr ir savādāk, ja zini, ka tevi kāds mājās ļoti gaida.
Ceru, ka varbūt to, kas gaida, varēs pierunāt uz pāris dienām atlidot pie manis. :)
Pēc darba aizgāju pakaļ maizei un izmetu nelielu loku padsmit kilometru garumā. Suitu maize un Liepkalnu maize ir mūsu favorīti pēdējā laikā. :)
Atnācu mājās, nedaudz atvilku elpu un aizdevos uz frizētavu. Gribas pirms komandējuma atkal būt smukai. Turklāt ponijs ir riktīgi ataudzis, acīs lien briesmīgi! :( :) Joprojām ļoti patīk manas frizieres rokas, un tā masāža...mmmm! :)
Kamēr sēdēju frizētavā palasīju grāmatiņu, ko Jana iedeva par Santjago ceļa daļu Francijā. Tieši no Ženēvas vienu posmu var iziet. Patiesībā kļuva interesanti pašai. Sāku apsvērt domu, ka gadījumā, ja brīvdienās nekur nebraukšu, tad varētu iziet kādu gabalu. Tiesa, liela pieredze pa tādu diezgan kalnainu apvidu man nav, tāpēc šaubos vai dienas laikā varēšu noiet tos 40 km. Jāparunā ar Janu, lai pastāsta savu pieredzi. Āķis ir lūpā pamatīgs! :)
Pārsteidzoši, ka tieši šīs pāris stundas frizētavā bija visforšākais mirklis visas dienas garumā.
Pēc frizētavas vēl izmetu loku līdz pastam, saņemt paciņu. Rezultātā bez lielām grūtībām ar atpūtām pa vidu 25 km nosoļoti :)