Dienas prieks, protams, ir Saules cirks Rīgā uz manu dzimšanas dienu. Ilgi nedomājot nopirku biļetes mums uz manas dzimšanas dienas vakara izrādi.
Bet vispār diena cepiena zīmē. Cepos par darbiem, par Ženēvas brauciena organizēšanu. Visa ir par daudz, darbi viens otram klājas virsū un maz ir laiks. Vakarā ienāca prātā, ka varētu arī vecākus un Ivaru ar bērniem uz cirku aizvest. Nopirkt biļetes un aiziet visiem kopā. Ja jau ar svinībām tā gludi neiet - datumi tie neder, šitie neder. Vieta vienam patīk viena, citam otra.. Un tad vēl lielais jautājums, vai man tiešām to visu vajag.. Beigās sāk likties, ka neviens neko negrib un tikai es gribu nosvinēt kaut kā savādāk savu dzimšanas dienu. Tāpēc biļetes uz cirku sestdienā likās forša ideja. Vecāki noraka šo ideju. Nē, negribot braukt, cirku taču ir redzējuši, priekš kam tas viss. Un galu galā, es taču atbraukšu un mēs kaut kā varam nosvinēt arī pie viņiem manu dzimšanas dienu. Pie šī teksta sacepos. Visi grib tā, kā viņiem ērtāk, bet nevienu neinteresē, kā es gribu.
Ja godīgi, nezinu, kāpēc man tāds cepiens par šo tēmu uznāca. Parasti attiecībā uz dzimšanas dienas svinībām esmu krietni mierīgāka, tomēr šogad man kaut kā tas viss tik viegli nesanāk. Var jau būt, ka tas tikai šobrīd tā un vēlāk būs savādāk.
Lai nedaudz nomierinātu prātu, nolēmu atkal izmest garāku loku. Sapratu, ka šodien nekāds Prāta spēļu spēlētājs neesmu, jo neesmu izgulējusies (Parsifāls beidzās pēc pusnakts, kamēr atnācu mājās un aizkasījos gulēt jau bija pusdivi un pusseptiņos jau jāceļas). Laikapstākļi bija patīkami, saulīte spīdēja, lietus nelija un sniegs nesniga. :D Pastaigas liek nogurt un izvēdina galvu. Visi darba dienas kreņķi aiziet otrajā plānā. Esmu kļuvusi atkarīga no šīm garajām pastaigām.
Vakarā, mājās esot, sāku meklēt viesnīcas Ženēvai. Zinu, ka tūrisma aģentūra nereti piedāvā kaut kādus sviestiņus, tāpēc gribas atrast jau pašai to, kur gribētu dzīvot un kas iekļaujas naudas limitos. Vairāki varianti ir. Viens no variantiem - Les nations, viesnīca, kur dzīvoju pirms desmit gadiem. Jā, sienas tur bija plānas, bet visumā normāla viesnīca. Turklāt manā pagājušā gada viesnīcas rajonā, netālu lielais Migros. Varētu arī pie lidostas dzīvot. Nav tik traki ar attālumu un arī piebraukšana pie viesnīcas no lidostas ir ok. Bet nu redzēs, ko man piedāvās.
Smieklīgi, ka tu te pats knapinies, skaties, lai nebūtu pārāk dārgi, bet citi vienkārši paziņo, ka viņi grib dzīvot tur un tur un viss - viņiem nospļauties, kā dabūt to gatavu. Labi, nav ko cepties, tā vienkārši ir.