Pirmā darba diena īsajā nedēļā, un tik daudz jāizdara, jo tūlīt jau būs komandējums un līdz ar to no piecām darba dienām būs viena garā un viena īsā diena.
Šodien daudz izdarīju. Dekodifikācijas trīs no četriem projektiem palaidu projām. Jā, darba devēji iekakāja DL, līdz ar to nāksies vai nu sanāksmi rīkot vai vēlreiz elektroniski visu skaņot. Stulbi, ka tā. Tomēr forši būtu, ja visi četri projekti ietu savu ceļu kopā. Pie sevis aizdomājos par to, ka A. pat vairs neinteresējas, kas ar šiem projektiem. Pati situācija ar šiem projektiem man joprojām šķiet dīvaina. Teju divus gadus ap tiem darbojās, bet, kad jāsāk pa īstam bīdīt uz priekšu, tad čuš vien sanāca.
Tāpat šodien pieķēros lielajam DL projektam. Ar bosu vēlreiz izgājām cauri izziņai, lai saprastu, par ko tad īsti vienojāmies sanāksmē, vai tieši otrādi - nevienojāmies. Vairāki jautājumi joprojām ir atkarīgi no tā, ko politiskā vadība teiks, līdz ar to arī projektu grūti formēt uz priekšu, jo nav zināms viedoklis. Izskatās, ka līdz vēlēšanām projekts nekur tālāk par zaļo zāli neaizies. Pārāk kutelīgs tas ir.
No rīta šodien arī novērtējāmies. Ilgu laiku nevarēju pieķerties šim darbam, jo kaitina pati procedūra. Bet iepriekšējā nedēļā piesēdu un 15-20 minūšu laikā visu aizpildīju. Šodien pārrunājām ar bosu visu. Man nekādu pārsteigumu nebija, jo zinu, ka strādāju labi. Un saprotu, ka boss to arī atzīst. Vienojāmies ātri un viegli, ka viss ir labi. Tagad līdz nākamajam gadam būs miers.
Lai izvēdinātu galvu, vakarā tomēr aizstaigāju pie Sanitas pakaļ pasūtījumam. Tādas garās pastaigās pēc smagām un intensīvām dienām ir ļoti svētīgas. Nogursti fiziski un visa ceļa laikā centies aizvien mazāk domāt par darbiem, lai galva atpūšas. Nogurusi, bet ar izvēdinātu galvu atgriezos mājās. Garās pastaigas zināmā mērā ir mana jaunā atkarība. Patīk vienkārši iet. Patīk redzēt kaut ko jaunu. Patīk atnākt mājās nogurušām kājām. Patīk, ka saule ierauga seju. Patīk..vienkārši patīk.



Tas, kas nepatīk, ir aukstais laiks. Ik pa brīdim uzsnieg, auksts vējš. Rudens, ne pavasaris. Vien zālīte, kas aizvien vairāk zaļot un plaukstošie pumpuri, un zilsniedzīšu pļavas pie daudzām mājām liecina, ka tomēr ir pavasaris..
Pa ceļam atkal daudz runāju ar mammu. Mamma beidzot atrada arī Preiļu un Riebiņu grāmatas. Nekad nebūtu domājusi, ka Preiļi ir Lejasdaugava. Bet kaut kā ar tēti viņi abi aizdomājās un atrada. :) Tagad mammai jauns izpētes objekts - tēta tēva radi. Un jau šo to atrada. Mamma gan teica, ka viņa tam šobrid neveltīs tik daudz laika kā ziemā, bet pa kādai stundiņai dienā atlicinās, jo interesanti taču! :)