Absolūts čiks un miegs. Tā īsumā varētu aprakstīt dienu. Labā ziņa, ka ne es vienīgā tāda miegaina un lēna esmu. Visi pēc brīvdienām tādi pūkaini pa darbu staigā. :)
Tā kā oms tāds nedarbīgs, nolēmu paskatīties, kas tiek biļešu paradīzē piedāvāts. Parsifals. Tas pats Hermaņa Parsifals Vīnes operā! :) Gada beigās bija ķecerīga doma ienākusi prātā, ka varētu Lieldienas Vīnē pavadīt un aiziet uz šo izrādi, bet tad pārdomājām, jo nolēmām palikt Latvijā Lieldienu brīvdienās. Bet te! Ja kalns nenāk pie Muhameda, tad Muhameds atnāk pie kalna! Lieliska iespēja kinoteātrī noskatīties šīs izrādes ierakstu!!! Mēs Baterflajas man taču bija vēlme aiziet vēl kādreiz uz kādas izrādes ierakstu! Un te ir šī iespēja - redzēt to, ko gribēju un kinoteātrī! :)) Un kompānija šim pasākumam arī ir - Rūta! :) Būs lielisks vakars. Jau šobrīd nepacietīgi to gaidu!!!!
Pēc biļešu nopirkšanas pieslēdzos darbam. TM tomēr pēc bosa dusmīgā zvana iepriekšējās nedēļas noslēgumā apdomājās un savus murdziņus atzinumos par apk četrpaku atsauca. Nedaudz negaidīti. Bet ļoti patīkami. Jā, es jau pa brīvdienām biju izdomājusi, ko varētu ņemt vērā, ko varētu noraidīt un ko ģiftīgu varētu uzrakstīt, lai saprot, ka paši ir idioti. Bet te.. te viss atrisinājās negaidīti patīkami.
Vēl saistībā ar darbu interesanti ir tas, ka redzu, ka boss pamatā runā ar mums ar Jolantu. A. ir it kā atstāta novārtā. Nojaušu tos iemeslus, kāpēc viņš viņu neiesaista, tomēr pareizi tas nav. Neiesaistot, tiek veidota vēl lielāka plaisa zināšanās un pieredzē. No otras puses..saprotu, ka iesaistīt nozīmē atgriezties zināmā nulles punktā un sākt lietas stāstīt no paša sākuma, nevis turpināt braukt uz priekšu. Jā, sanāks lēnāka virzība, bet..manuprāt, būtu pareizi, ja plaisas nebūtu.
Var jau būt, ka kļūdos un nepareizi visu saprotu. Bet šobrīd savādāk nespēju visu uztvert.
Dienas prieks.. Lampiņas! Vairāk nekā divus gadus nokalpoja un mēs tā pie šīm lampiņām bijām pieraduši! Forši atstāt tās istabā uz nakti, jo tad var pārvietoties pa māju, neslēdzot gaismu. Bet visam ir savs mūžs un mūsu virtene 'nomira'. Nedēļu nodzīvojām bez lampiņām, jo rokas (vai pareizāk sakot - kājas) nekādi "neaizgāja" līdz jauna vada nopirkšanai un virtenes sakārtošanai. Šodien saņēmos un nopirku jauno virteni. Vakar izaicinājums bija visas lampiņas noņemt un uzlikt atkal. Toties prieks ir neizmērojams - atkal smukās lampiņas priecē mani. :)) Esmu tik ļoti pie tām pieradusi, ka vairs nespēju iedomāties, kā ir bez tām. :D