Divas dienas lielākoties nobumbulētas mājās.
Vakar vispirms bija garš un lēns rīts. Kārtīgi izgulējāmies. Pa nedēļu izjūtu riktīgo miega trūkumu, tāpēc brīvdienās guļam līdz nemaņai. :) Kad mīļotais aizbrauca strādāt, es beidzot arī nokaunējos. Vispirms pieķēros milzīgajai veļas kaudzei. Daļa drēbju bija tikai jāizgludina, bet šis tas arī jālabo. Parasti to labošanu atlieku uz "kaut kad vēlāk", bet šajā dienā bija radusies apņēmība izdarīt arī šo darbiņu. Jā, vairākas stundas pagāja, bet prieks bija neaprakstāms! :D Pēc tam māju piekārtoju, un vakar jau klāt. Netipiski vēlu nolēmām aizbraukt uz Jūrmalu, uz SPA. Un pareizi darījām! Sākumā vēl gan sāls pirtī, gan infrasarkanajā bija cilvēku drūzmēšanās, bet pēc tam, tuvojoties darba laikam beigām... i siltajā, apaļajā burbuļvannā vieni varējām izburbuļoties, gan gulošajā burbuļotajā izburbuļojāmies. Pirmo reizi tā bija, ka vari burbuļoties līdz nemaņai, un neviens Tev netraucē. :) Maniem sagurušajiem kāju muskuļiem tieši šis arī bija vajadzīgs. Ūdens, burbuļi pamatīgi izmasēja kājas un mājās braucu atpūtusies un nekas vairs nesāpēja. :))
Joprojām ļoti patīk Jūrmala Hotel Spa. Ir forši! :)

Kā jau parasti pēc pirtīm un ūdeņiem, apetīte parādījās. Smējām abi par to, ka 11 vakarā ēst nav īsti pareizi, bet beigās tomēr iebraucām Maķītī un sapirkāmies visādus neveselīgos gardumus. :D Reizi gadā taču drīkst, vai ne? :))
Forša šī sestdiena sanāca!

Svētdienas rīts bija tikpat miegains kā sestdienas rīts. uglējām ilgi, bet nekādu sirdsapziņas pārmetumu nebija. Jā, skatījos internetā, ka visi ievieto savas brīvdienu āra bildes, bet man šoreiz svarīgāk bija atpūsties pēc garās pastaigas - kājas ir jāmīl. :)
Šodien daudz laika veltīju braucienam uz Varšavu. Jau aprīlis, bet man nav ne viesnīcas, ne skaidrības, ko darīšu un kā. Nolēmu, ka jābrauc uz divām naktīm - lai ir nedaudz pilnvērtīgāka brīvdienu sajūta, lai var pa Varšavu pastaigāt, ne tikai "tupa" atbraukt uz koncertu un mājās braukt. Centīgi sāku meklēt viesnīcas. Prasības nav daudz, bet tas viss atduras pret cenas un piedāvājuma attiecību. Gribējās tuvāk centram un tā lai nav pārāk tālu līdz Arēnai, jo vakarā pēc koncerta negribas pa svešu pilsētu milzīgus gabalus vazāties. Un vēl, ņemot vērā to, ka nav skaidrības, kā braucam - divatā vai es viena, ar auto, lidmašīnu vai autobusu, tad būtiski ir, lai tomēr būtu bezmaksas stāvvieta pie viesnīcas, ja nu braucam ar auto. Un vēl negribējās astronomiskas summas maksāt par viensīcu. Meklēju, skatījos, lasīju atsauksmes, līdz beigās norezervēju viesnīcu Residence 1898. Šobrīd tas izskatījās ideālais variants. Kad viesnīca atrasta, tad var arī palūkot, ko apskatīt Varšavā un tās apkārtnē. Dažas vēlmes ir.. :) Ar skumjām gan nācās secināt, ka tā foršā vinotēka, kur savulaik ar Ievu un Tomu ēdām vakariņas, vairs nav tur, kur agrāk bija. Internetā nāksies pameklēt, varbūt atradīšu jauno adresi vai arī atradīšu kādu citu vietu. Riktīgs prieks, ka PL brauciens pamazām sāk iegūt aprises. Pēdējās pāris nedēļas jau sāku nedaudz raizēties par to, ka viss ar to Varšavu vēl ir miglā tīts, ka neko nedaru, lai risinātu, ka nav nekādas skaidrības utt.
Kad beidzot paņem to lietu kārtīgi savās rokās, tad viss sāk notikt. :)



Vakarā sazvanījāmies ar mammu. Lueta bija atbraukusi un atkal kaudzi jaunumu izstāstīja. Kristians jau strādā Zemessardzē, viņam regulāri ir mācības. No celtnieka esot pārcēlušies uz kalna veikala rajonu. Mammai tuvāk. :) Bet no otras puses - Sanitai tagad tālāks ceļš ir mērojams līdz Ūgai. Man prieks par to, ka Kristians ir atradis savu ceļu. Bija krietns brīdis, kad raizējos par to, kas ar viņu būs (nē, no ceļa viņš nebija nogājis, vien tas, ka nav skaidra mērķa, ko grib dzīvē darīt), bet tagad viss ir labi. :) Un Lueta arī savu ceļu ir atradusi. Joprojām neticas, ka viņai - māksliniecei pēc būtības - grāmatvedība varētu būt sirdslieta. Mamma teica, ka Lueta domājot arī par to, ka tālāk mācīties grāmatvedību, pēc tam kad būs pabeigusi šo skolu. :) Forši, malacītis! :)