Vairāk nekā mēnesi nebiju laukos. Bacilis uz pārāk ilgu laiku mani bija izsitis no sliedēm.
Laukos ir labi. Vecāki tiešām ļoti priecājās mani redzēt. Un es viņus arī. Forši, ka arī Ivars bija. ;) Tiesa, uz īsu brīdi, jo šobrīd viņam ir lielā veikalu pārņemšana, tehnikas uzstādīšana utt. Tomēr bija forši viņu arī satikt un parunāt.
Neskatoties uz to, ka vakar ir noieti vairāk nekā 30km, tomēr gribējās izmest nelielu loku pa savu miestu. Aizgāju pie babas ciemos. Kopš rudens nebiju kapos. Izņēmu miķelītes no vāzēm, kas kopš rudens tur bija palikušas, aizvācu priežu zaru, kas bija uzkritis vecvectēva kapam. Parunājos nedaudz ar babu. Gribas domāt, ka viņai kļuva siltāk...
Pēc tam nedaudz pa silu pastaigāju. Sniegs vietām vēl joprojām ir. Un peļķes lielas uz vecā ceļa. Nācās brist pa mazajām kupenām cauri brikšņiem ;). Nobridusies, bet priecīga! :)





Tiku arī pie riktīgas kārklu slotas. Bija nogāzies vai nogāzts. Jā, žēl, ka nav pūpoli, bet šie kārkli bija dikti skaisti. :) Slapji un pūkaini, un skaisti! :)
Mammai būs riktīgs pavasaris uz palodzes. Atvedu riktīgu tulpju slotu un tagad vēl kārklu slota! :) Kaimiņiene atkal nāks un teiks, cik smuki, cik smuki! :)



Pēc tam aizstaigāju uz mūsu jauno veikalu. Jāatzīst, ka piedāvājums ir visnotaļ pieklājīgs. Pārsteigums bija par to, ka tagad arī laukos ir pieejama Rankas maize. Arī piena produktu izvēle priekš tāda lauku veikala ir laba. Un smiltsērkšķu sula arī atrodama!:) Veikala īpašnieku nomaiņa ir nākusi par labu! Viennozīmīgi. No Ivara sapratu, ka vēl jau visas preces nav atvestas, turklāt tagad arī testēs, kas publikai patīk, ko pērk utt. Turklāt līdz rudenim noteikti veikala darba laiks būs līdz 22, kas arī ir patīkami. :)
Ak, jā! Atcerējos par veikalu vienu baumu, kas mūsu miestā klīst. Tā kā Ivars bija uz veikala atklāšanu atbraucis un stāvēja pie kasēm, palīdzot kasierēm orientēties jaunajā sistēmā, tad bauma tika palaista, ka lūk mamma ir sakrājusi naudu un izpirkusi veikalu un tagad Ivars tur ir par priekšnieku... :) Un Ivaram arī auto ar Top uzlīmi.. :D
Vārdu sakot, visa ģimene tegad smejam, ka mums pieder veikals. :))
Cik maz laukos vajadzīgs, lai rastos bauma. Cilvēkiem pietrūkst notikumi, tāpēc tiek izdomāti jauni notikumi. :D



Lai arī pēc veikala likās, ka izmetīšu mazu loku, sapratu, ka gaiss kļūst pārāk vēss un jāiet mājās.
Kārtīgi izpļāpājāmies ar mammu un tēti. Kaut kā ļoti sirsnīgi bija. Izsmējāmies, izrunājāmies, izjokojāmies.. Daudz, daudz, daudz mīļuma un sirsnības bija :).

Mamma pastāstīja, ka tētis esot ļoti gaidījis meitu. Jā, pirmo gribējis dēlu, bet nu meitu gaidījis ļoti, ļoti, ļoti.. Un tad, kad jau bija zaudējuši cerību, ka būs otrs bērns, beidzot pieteicos es. ;)
Es vienmēr esmu jutusies īpaša saviem vecākiem. Un jūtu, ka arī tagad tā ir. Nē, tas nenozīmē, ka viņi mīl Ivaru mazāk. Bet mūsu attiecības ar vecākiem ir atšķirīgas.