Dienas bilde:



Rīgā smuki spīdēja saule, tāpēc nolēmu aizbraukt uz Jūrmalu noiet pirmo garāku gabalu gar jūru.
Šodien sapratu, ka jūra ir īsts pārbaudījums. Sākums likās foršs un jauks, saulīte spīd, nedaudz vēsumiņš nāk no ūdens, bet viss ir ok. Pēkšņi sacēlās migla.








Jūra vēla virsū riktīgus miglas vālus. Nedaudz neomulīgi bija, bet tas ir pats mazākais. Elpot grūti, jo mitrums cērtās degunā. Uzvilku šalli līdz degunam, lai pārmaiņus var elpot gan ar muti, gan degunu. Pēc kāda brīža sāku just, ka arī dūnu jakai mitrums sāk rāpties cauri. To man noteikti nevajag, tāpēc pēc kopā gar jūru noietiem teju 7 km, stūrēju ārā uz šoseju. Mitrums ārprātīgs, cepure slapja, skropstas slapjas.
Iešana pa smiltīm ir savādāka. Ātrums tikai ap 5 km/h. Jāseko līdzi tam, kur foršākas smiltis iešanai. Sanāca šķērsot arī vienu mazu upīti, lai, ka ne pārāk tālu bija tiltiņš. Ja iešu, tad arī labāk izvēlēšos sausām kājām šķērsot upīti.



Atpakaļceļš pie mašīnas bija pat patīkams. Lai arī migla bija, tomēr neesi tik slapjš. Un izdevās arī zivis nopirkt vakariņām. ;)



Pēc šīs dienas pirmā treniņa sapratu, ka ļoti jāpiedomā pie mitruma - lai varu elpot, lai pati neizmirkstu.
Kādā nedēļas nogalē būs jābrauc vēl, lai noietu garāku gabalu gar jūru. Joprojām vēl domāju par to, vai pieteikties gājienam. Pēc garās pastaigas izlemšu.