Lai arī nemierīgi gulējām abi (es - agrā rīta dēļ, J. slimības dēļ), tomēr nebija tik traki, kā citās reizēs. Šie agrie rīti gan ārkārtīgi nogurdina, bet man vienmēr ir cerība, ka lidmašīnā izdosies vismaz kādu stundu pagulēt.
Pēdējās pāris reizes lidostā mani sagaidīja nepatīkamais pārsteigums - garumgara rinda uz mantu kontroli, bet šoreiz tikai daži cilvēki man priekšā, līdz ar to mantu kontroli ļoti raiti izgāju.
Lidojums kopumā diezgan patīkams, vien stiprā vēja dēļ nosēšanās bija nedaudz nemierīga - turbulence...
Uzklausot bosa ieteikumu, nolēmu līdz Šūmanam aizbraukt ar vilcienu. Vilcienu 8:47 nokavēju par vienu minūti, jo biļešu automāts niķojās. Kad cilvēki pirms manis pirka biļetes un viņiem tā procedūra vilkās pārāk ilgi, pie sevis pukojos par to, ko var tik ilgi ņemties. Kad pašai sanāca tieši tāpat, sapratu, ka šodien tā problēma ir laikam ir daudziem. Nomierināju sevi ar domu, ka vilciens 9:17 vēl man arī der. Jā, nedaudz kavēšu, bet nebūs tik traki. Viss būtu labi, ja vien..ja vien ap 9 neparādītos informācija, ka vilciens atcelts. Fooorši. Nākamais 9:47. Nē, tik ilgi gaidīt es nevaru. Metos ārā no stacijas. Tiesa, tagad ar visām tām drošības lietām tik viegli nevari tikt atpakaļ lidostā. Kad nokļuvu pie busa biļešu automāta, pamanīju, ka buss atiet pēc 4 minūtēm. Tas man ļoti der! Ar biļešu iegādi nekādu problēmu un paguvu ielekt autobusā pirms tā atiešanas. Un labi, ka nebija lielu sastrēgumu. Pusdesmitos biju Šūmanā. Vēl jau līdz Boršetei jāaizcilpo. Tā kā kādu brīdi nebiju uz pasākumiem Boršetē, biju aizmirsusi, ka tur ir rindas no rīta. Mantu kontrole, personības kontrole. Rezultātā sanāksmes telpā ierados ar nedaudz vairāk nekā pusstundas nokavēšanos. Pie sevis atkal nobubināju par to, ka uz Boršeti tomēr jāizlido iepriekšējā vakarā, lai mierīgi var pagūt.
Sanāksme.. Komisija kļūst aizvien arogantāka. Un to, ka esam divas dažādas Eiropas aizvien acīmredzamāk var just.
Pusdienās aizgājām ar Jeļenu uz foršo The Office. Pirmajā reizē tā vieta ļoti iepatikās un..joprojām patīk! :) Gardi, skaisti, forši un par pietiekami draudzīgu cenu.




Bija tik froši atkal satikt Jeļenu, riktīgi izpļāpāties ar viņu! :) Ja godīgi, pat nezinu, kāpēc, mums izveidojās tik sirsnīgas attiecības. Tā vienkārši ir un viss! :) Tiešām ir prieks katru reizi viņu satikt! :)
Pēc pusdienām Jeļena vairs nenāca atpakaļ - viņai citas sanāksmes paredzētas. Tāpēc raitā solī es devos cauri Leopolda parkam atpakaļ uz Boršeti. Pavasaris Briselē ir nedaudz tuvāk, nekā Rīgā. :)





Neticāmā kārtā šoreiz sanāksme beidzās nedaudz ātrāk, līdz ar to sapratu, ka man pietiks laiks aizskriet līdz tuvējam veikalam pakaļ šokolādēm kolēģiem un ģimenei un varēs mierīgā garā aiziet līdz busam braukšanai atpakaļ uz lidostu. Ja godīgi, man riebjas tas, ka bieži gadās, ka no sanāksmes nākas iet projām ātrāk, jo jābrauc savlaicīgi uz lidostu.
Tā kā Nataļja šobrīd ir Briselē un ETUCā, tad kopā ar viņu devāmies prom pēc sanāksmes. Papļāpājām par darbu, par dzīvi un sadzīvi. Redzu, ka viņa ir apmierināta ar to iespēju gūt pieredzi, kas šobrīd ir. Tiesa, reizēm šķiet, ka viņa varbūt nedaudz par daudz pļāpā, bet varbūt viņiem tas ir atļauts. :D
Mājās atlidoju labi un mierīgi. Pat pagulēt izdevās lidmašīnā. Un labi, ka darbs ir nomainījis takšu firmu. Tagad mierīgi iekāp redkabā un brauc, nevis izsauc, gaidi, kad atbrauks...
Mājās gan sagaidīja slimonis.. :( Riktīgi nolicies nabags. :(
Un vēl..labi, ka šoreiz galva itin nemaz neniķojās. Baidījos, ka atkal mana draudzene būs klāt, bet nē. No rīta gan bija neliels galvas pačīkstēšanas mirklis, bet ar to tas viss arī beidzās. Labi, ka tā! :)