Dīvaina diena.
Miegs šausmīgi nāk - šķiet, ka varu pakrist un aizmigt uz vietas. Un sāpes atgriezušās. Tādas, kādas bija pirms operācijas piecus gadus atpakaļ. Nosēdēt grūti ilgi.. Līdz ar to jūtu, ka visa diena tāda mazproduktīva sanāca. Kaut ko knibinājos, bet lielām lietām grūti pieķerties klāt. Ļoti vajag miegu!
Ar prātu jau es saprotu, kas ar mani, iespējams, notiek, bet..ar to pašu prātu atsakos pieņemt, ka tas tiešām notiek. Pieci gadi pagājuši. Pietiekami, lai būtu recidīvs, tomēr.. es taču pa šiem gadiem tiešām centos sākt uztvert lietas savādāk.
Pieņemu, ka vienkārši stress, slodze darbā dara savu melno darbiņu.
Tomēr ceru, ka izdosies izmukt no slimnīcas.

Labi, ka sniegs sāka snigt. Nav vairs tik depresīvi aiz loga..
Turklāt secināju, ka no Jolantas loga šādā laikā skats ir vēl foršāks.. Kaut kur tur, tālumā, jābūt viesnīcai Latvija, bet.. nav. :)