Pirmdiena taču ir lieliska diena, vai ne? Tikai... Turpinās tieši tas pats mazais trako nams darbā, kas aizsākās iepriekšējā nedēļā. Boss pēc atvaļinājuma atgriezās, līdz ar to lietu nodošana-pieņemšana, jautājumu risināšana. Dienas pirmo cēlienu pavadīju pie bosa un beigās vēl dienas otrajā pusēs stundu biju pie viņa. Saprotu, ka viņam ir nepieciešams otrs..sparinga partneris, ar kuru pamētāt idejas.
Ženēva ir viens no jautājumiem, kas ir aktualizējies atkal. Viņš izmeta tekstu, ka varu gatavoties braucienam vismaz no 4.jūnija līdz 10.jūnijam. Man gan vēlāk radās jautājums, ko darīt ar tām dienām, kurās pārstāvniecība lūdza, lai mēs būtu, bet nu labi - vēl ir laiks. Dīvaini, ka šogad man kaut kā ir pilnīgi vienalga attiecībā uz šo braucienu. Jā, man joprojām patīk Šveicē, bet..vairs nav tās sajūsmas, kas bija agrāk. Ja jābrauc, braukšu. Var jau būt, ka agrāk, kad biju viena, komandējums bija patīkamas pārmaiņas manā ikdienas rutīnā, bet tagad..tagad ilgojos pēc mājām. Pagājušajā gadā viber bija mīļākā programma - meklēju bezmaksas wi-fi, lai varam sazvanīties un parunāt ar mīļoto. Ja būs jābrauc šogad, gan jau atkal viss noritēs pēc līdzīga scenārija.
Vēl darbā nedaudz izbrīnīja tas, ka boss sāk runāt par to, ka būtu jāparunā ar Līgu, varbūt viņa ir gatava pāris mēnešus agrāk atgriezties darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma. Īsti taisnīgi un pareizi man tas nešķiet, jo Māra varēja izmantot gan ikgadējo atvaļinājumu pirms tam, gan tagad visu pusotru gadu, bet Līga faktiski strādāja līdz pēdējai dienai līdz darbnespējas lapas B sākumam, tagad pilnu pusotru gadu viņai piedāvā neizmantot, ikgadējais atvaļinājums arī palicis iepriekš neizmantots un tagad diezin vai viņa pie tā tiks... bet nu, lai Līga pati domā.
Ivars piedāvāja ar deju kolektīvu braukt uz Ungāriju... No vienas puses jau it kā gribētos, jo kompānija forša, izmaksas nav lielas, bet ir pāris bet. Pirmkārt jau brauciena laiks. Augusta pats sākums. Man pēc grafika atvaļinājums ir jūlijā un boss vienmēr ņem jūlija beigas un augusta. Maz ticams, ka viņš gribēs piekrist mainīties ar atvaļinājuma laikiem. Kā viņš saka - viņam pieder pirmās nakts tiesības, tas ir, pieder pirmās tiesības izvēlēties to, ko viņš grib. Otrkārt, nedaudz mulsina brauciena galamērķis - Mako. Pati robeža ar Rumāniju un Serbiju. Nekurienes vidū. Jā, netālu ir arī trešā lielākā Ungārijas pilsēta, bet..uz turieni jānokļūst.. Jautājums par brauciena piepildīšanu ar saturu mums, diviem uzkāpušajiem uz astes, būs sarežģītāka. Deju kolektīvs būs pārņemts ar mēģinājumiem un koncertiem, viņiem šis brauciens ir pavisam cita lieta. Jāpadomā, ko darīt.
Dienas prieks - koncertuzvedums Zvaigžņu rakstu kalējiņi. Forši, ka Marika par šo koncertu ieminējās. Viņas Lielupe kopā ar citiem foršajiem deju kolektīviem ārkārtīgi iepriecināja. Pirmajā daļā dažādas dejas dejoja dažādi deju kolektīvi. Pie sevis pasmējos par to, ka latviešiem jau nu dikti patīk raksturdejas, Latgales novada dejas, kadriļas, krakovjaki un citas jestrās dejas. Protams, Aiz ezera ir skaista deja, bet.. pietrūkst "uh-un-ah" emocijas! :)
Bet uzvedums.. biju domājusi, ka būs ārkārtīgi patriotisks, tomēr izrādījās pietiekami romantisks. Patika! Mājās nācu smaidot. :) Tiešām lielisks dienas noslēgums. :)