Paldies dievam piektdiena ir klāt!
Centos savilkt vēl pēdējos galus, padarīt darbiņus, kas tiešām ir izdarāmi vēl šajā nedēlā, lai ātrāk var doties projām.
Pēc darba ātri aizskrēju uz pastu. Otrā paciņa no hollanda atvilkās. Paldies dievam nebūs jāķēpajas ar interneta veikalu par šo lietu. Atnāca arī viena paciņa no iherb. Kafijas, ko atdot Jolantai, aizvest Ivaram ar Annu un mammai. Gribas viņus visus palutināt. Šī vēlme lutināt ar katru dienu kļūst aizvien lielāka. :D

Tomēr jāatzīst, ka šī nedēļa pamatīgi iztukšoja. Ņemot vērā to, ka pēc pāris nedēļām Nacionālā teātra izrādi "Raiņa sapņi" rādīs tv, brīdi apsvēru tomēr neiet uz teātri, bet palikt mājās un atpūsties. Nolēmu, ka pirms izrādes kādu stundu pasnaudīšu, varbūt kļūs labāk un būšu spejīga saņemties. Un tiešām pusotra stunda miega deva papildus spēkus. ;))
Aizgāju uz izrādi. Labi, ka nopirku programmiņu un vēl pirms izrādes to palasīju. Tā krietni atsvaidzināja zināšanas par Raini. Līdz ar to vieglāk bija arī skatīties pašu izrādi. Man šķiet, ka šo izrādi var skatīties tikai sagatavots skatītājs, kā arī skatītājs, kurs mīl Raini. Iepriekš biju runājusi ar vairākiem saviem kolēģiem par šo izrādi un lielākā daļa teica, ka izrāde tāda nedaudz murgaina esot. Man gan tā nešķita. Man tiešām tā patika. Iespējams, ka tas bija tāpēc, ka skolā man iemācīja mīlēt Raini. Iespējams, tāpēc, ka, lasot Raiņa dienasgrāmatas, spēju viņu saprast, izlaist caur sevi to, par ko viņš raksta, kas viņu sāpina vai iepriecina.
Un zinu, ka es šo izrādi laikam gan vēlreiz noskatīšos tad, kad tā tiks izrādīta tv.


Pēc teātra nācu mājās. Pilsēta jau deviņos vakarā tukša un klusa. Vasarā šajā laikā visi vēl ielās, bet ziemā.. katrs savā aliņā.
Un pie debesīm... milzīga mēness bļoda! Skaisti! :)