Šonakt murdziņi rādījās. Sapņoju, ka aizgulējos un nokavēju dīgstu saņemšanu. Līdz ar to uztraucos, kā lai izdara tā, ka kāds saņem un samaksā to milzu naudu, kas šoreiz mums par visiem savācās (aptuveni 90 euro). Un vēl uztraucos par to, ka viena no kolēģēm, kas pieteicās uz dīgstiem un pulveriem līdz ar manu aizgulēšanos nevar apsveikt kolēģi Daci vārda dienā.
Nākamā murdziņa daļa bija par to, ka kurjers, kuru šodien gaidu ar paciņu no UK, arī manas aizgulēšanās dēļ nespēj atdot man paciņu...
Un vēl pa vidu redzu, ka stāvu MKK zaļajā zālē pie kanceles, bet kājās man ir sportiskās botes, nevis smukie, melnie zābaki.
Modinātājs bija kā glābējs. Sapratu, ka viss tas ir tikai murdziņš un neko neesmu nokavējusi, neesmu aizgulējusies un varēs i zaļumus saņemt, i paciņu saņemt..Ceru, ka pie kolonnām zaļājā zālē gan nebūs jāiet - jācer, ka iztiks bez manis.