smth
27.janvāris 
27th-Jan-2017 10:02 pm

Kad 4 patiesībā ir 3,5.
Atkal šodien darbā bija maza iekšējā sanāksmīte pie manis. Sākām ar darba plāna tabulas aizpildīšanu, bet beigās par darbiem runājām. Mēs trijatā un aiz stikla sienas ceturtā, kura bieži kaut kā paliek novārtā. Nesaprotu, kāpēc boss tā uzvedas, kāpēc ne vienmēr iesaista ceturto. Tāpēc man visu laiku ir sajūta, ka esam nevis četratā, bet trīs ar pusi. Tas ceturtais it kā ir, bet līdz galam nav.
Neuzticas līdz galam? Neredz pilnvērtīgu iesaistes nepieciešamību? Nezinu.
Kādreiz par to riktīgi cepos, bet tagad tikai kārtējo reizi piefiksēju, ka tā ir un viss. Nav jau jēga cepties.

Salamonīši un citi labumi.
Pēc darba aizstaigāju līdz pastam pakaļ savai milzu pakai. Lai arī visādus lielākus un mazākus labumus biju salikusi pasūtījuma grozā, tomēr visvairāk gaidīju savus ziemas salamonīšus. Jā, ļoti riskēju, paņemot tikai pusizmēru lielāku pāri, tomēr ļoti cerēju, ka viss būs labi. Un tiešām viss ir labi. Lieliski apavi ziemas staigāšanai. Tiesa, ziemas šobrīd nav, lai varētu ietestēt.. :( :) Bet gan jau varēs ietestēt arī pie kārtīgiem mīnusiem salamonišus un viņi mani nepievils.
Atnāca arī forša vieglā mugursoma garākām pastaigām/pārgājieniem. Un cimdi-divi vienā - pirkstaiņi ar iespēju uzvilkt micīti, kas nemirkst. Turklāt cimdiņi tādi, lai ar telefonu var darboties un lai telefons neslīdētu ārā no rokām. Ejot uz darbu pirmdien, varēs ietestēt.
Mīļotajam botes arī tieši laikā, un esot ērtas.
Vārdu sakot, esam laimīgi par saņemtajām mantām. Viss nopirkās lieliski! :)

La la land.
Tā kā lieki kustēties un rosīties negribējās, noskatījos filmu, kas nominēta 14 Oskariem šogad.
Jā, muzikāla, glīta, ar gandrīz laimīgām beigām. Bet.. neuzrunāja. Nepārliecināja. Vienīgais, ko atzinu par labu esam - filmas skaņu celiņš.
No otras puses, tā jau saka, ka tad, kad sabiedrībā notiek smagi procesi, tad cilvēki pieprasa vieglas un skaistas filmas, lai ticētu labajam un brīnumiem. Savukārt, kad ir miers un viss ir labi dzīvē, tad publika grib rakņāties dziļajās matērijās un smagajās emocijās. Tad arī sarežģītākas filmas tiek pieprasītas..

Kartupeļu pankūkas.
Pēc filmas tomēr nolēmu, ka vajag māju piekārtot, veļu samest veļas mašīnā. Un beigās jau ap deviņiem vakarā izdomāju uzcept kartupeļu pankūkas. Tā, kā mamma cepa - ar cauraudzīti katrai pankūkai pa vidu. ;)
Mīļotais bija sajūsmā. ;) Un man jau arī tās garšoja. ;)
Lielisks vakars tomēr sanāca. :D
0127
This page was loaded Jun 4th 2020, 5:31 am GMT.