Beidzot vēl viena paciņa atklumpučoja. Kas ilgi nāk, tas labi nāk. ;)



Ierastās higiēniskās lūpukrāsas atkal pasūtīju lielajā iepakojumā. Pirmajā reizē likās, ka astoņas būs jālieto ilgi, jo ilgi, bet.. izlietojās kaut kā nemanot. :) Tagad atkal būs astoņas. Pietiks kādam laikam. Teeccino kafija bija garda, tāpēc nolēmu pagaršot arī tēju. Teikšu, kā ir - kafija ir foršāka. Var jau būt, ka tējas paciņa ir jāšķaida mazākā ūdens daudzumā (ne puslitra krūzē), tad arī garša, iespējams, būs intensīvāka. Bet kopumā secinājums: dzerama. Abām mammām atnāca vitamīni. Jācer, ka ies labumā. :) Un Coco-Roons. Neparastas, bet gardas. Mīļotais gan izbrāķēja, teikdams, ka šāds tomēr nav īsts našķis. :D Bet man garšo! :)

Pievakarē noskatījos Nacionālā teātra izrādi "Meitenes".
Īstajā brīdī atnāca šī izrāde pie manis. Aizkustināja līdz asarām. It kā jau nekas īpašs nav. Stāsts par mums, sievietēm. Par sapņiem un vilšanos, par lepnību un muļķību, un mīlestību...

Savukārt vakarā Marika atsūtīja ziņu, ka skolotāja Vija Pīzele ir aizgājusi... Smaga slimība viņu aizveda aizsaulē.
Šī skolotāja tiešām daudz man ir devusi. Joprojām atceros to vasaru, kad pie viņas privātstundas ņēmu, lai uzlabotu savas vācu valodas zināšanas.
Stingra, prasīga..bet savādāk jau nevar.